Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kārlis Puriņš

Indekss Kārlis Puriņš

Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis Smiltenes pagastā, miris Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.

39 attiecības: Aleksandrs Gubens, Augusts Rumpēters, Bilskas pagasts, Dortmunde, Erasts Bite, Fricis Zilbers, Hermanis Punga, Jānis Ankravs, Jānis Balodis (senators), Jānis Kalacis, Jēkabs Grots, Kārlis Ducmanis, Kārlis Puriņš, Kārlis Ulmanis, Kremācija, Latvieši, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas Finanšu ministrija, Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, Latvijas rublis, Latvijas Universitāte, Latvju demokrātu savienība, Maskavas Valsts universitāte, Mintauts Čakste, Pēteris Juraševskis, Pēteris Leitāns, Pēteris Stērste, Politiķis, Ringolds Kalnings, Roberts Erharts, Smiltenes pagasts, Tautas padome, Teodors Ūdris, Tiesību zinātne, Triju Zvaigžņu ordenis, Valsts kase, Vācija, Ziemeļreina-Vestfālene.

Aleksandrs Gubens

Aleksandrs Gubens (1879-1952) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1934–1940).

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Aleksandrs Gubens · Redzēt vairāk »

Augusts Rumpēters

Augusts Rumpēters (1899—1978) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Augusts Rumpēters · Redzēt vairāk »

Bilskas pagasts

Bilskas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Bilskas pagasts · Redzēt vairāk »

Dortmunde

Dortmunde ir pilsēta Vācijas rietumos, Rūras baseinā, Ziemeļreinas-Vesfālenes federālajā zemē.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Dortmunde · Redzēt vairāk »

Erasts Bite

Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Erasts Bite · Redzēt vairāk »

Fricis Zilbers

Fricis Zilbers (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, Latvijas Senāta senators un Senāta Virsprokuratūras virsprokurors.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Fricis Zilbers · Redzēt vairāk »

Hermanis Punga

Hermanis Punga (—) bija Latvijas diplomāts, inženieris, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Hermanis Punga · Redzēt vairāk »

Jānis Ankravs

Jānis Ankravs (1892—1963) bija latviešu jurists, Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Jānis Ankravs · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (senators)

Jānis Balodis (1890—1975) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Jānis Balodis (senators) · Redzēt vairāk »

Jānis Kalacis

Jānis Kalacis vai Jānis Kalacs (1868-1947) bija latviešu jurists, Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs (no 1927), Tiesu palātas tiesnesis.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Jānis Kalacis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Grots

Jēkabs Grots (dzimis, miris) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Jēkabs Grots · Redzēt vairāk »

Kārlis Ducmanis

Kārlis Ducmanis (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Kārlis Ducmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Puriņš

Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis Smiltenes pagastā, miris Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Kārlis Puriņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kremācija

Elektriskās krematorijas krāsnis Kremācija (no — ‘sadedzināt’) ir mirstīgo atlieku sadedzināšanas process.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Kremācija · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvijas Republikas Finanšu ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs un ir augstākā iestāde padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvijas Republikas Tieslietu ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas rublis

Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvijas rublis · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvju demokrātu savienība

Latvju demokrātu savienība bija politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Latvju demokrātu savienība · Redzēt vairāk »

Maskavas Valsts universitāte

M.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »

Mintauts Čakste

Mintauts Frīdrihs Andrejs Čakste (1893—1962) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Mintauts Čakste · Redzēt vairāk »

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »

Pēteris Leitāns

Pēteris Leitāns (1879-1949) bija latviešu jurists.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Pēteris Leitāns · Redzēt vairāk »

Pēteris Stērste

Pēteris Stērste (1893-1976) bija latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944).

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Pēteris Stērste · Redzēt vairāk »

Politiķis

Pasaules vadošie politiķi G20 apspriedē. Politiķis ir persona, kas profesionāli nodarbojas ar politiku.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Politiķis · Redzēt vairāk »

Ringolds Kalnings

Ringolds Kalnings ( —) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Ringolds Kalnings · Redzēt vairāk »

Roberts Erharts

Roberts Johans Augusts Erharts (—) bija Latvijas vācbaltu ekonomists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Roberts Erharts · Redzēt vairāk »

Smiltenes pagasts

Smiltenes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Smiltenes pagasts · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Teodors Ūdris

Teodors Ūdris (dzimis Daugavpilī, miris Intā) bija Latvijas jurists.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Teodors Ūdris · Redzēt vairāk »

Tiesību zinātne

Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Valsts kase

Valsts kase ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Valsts kase · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Vācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļreina-Vestfālene

Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.

Jaunums!!: Kārlis Puriņš un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »