Satura rādītājs
39 attiecības: Austrumromas impērija, Ķīle, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Daugavpils, Fraternitas Rigensis, Indriķa hronika, Jaunzēlande, Johans Reinholds fon Patkuls, Jordāns, Jurijs Samarins, Kasiodors, Kārlis Širrens (mācītājs), Krievijas Impērija, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lāčplēša iela (Rīga), Livonija, Livonijas bruņniecība, Maori, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Rīga, Rīgas licejs, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Stokholma, Studentu korporācijas, Tartu Universitāte, Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Vēsture, Vecākā atskaņu hronika, Vidzemes guberņa, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zviedru Vidzeme, 1853. gads, 1855. gads, 1859. gads, 1865. gads, 1869. gads, 1973. gads.
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Austrumromas impērija
Ķīle
Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Ķīle
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Baltijas pārkrievošana
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Baltijas provinces
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Daugavpils
Fraternitas Rigensis
Fraternitas Rigensis bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Fraternitas Rigensis
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Indriķa hronika
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Jaunzēlande
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Johans Reinholds fon Patkuls
Jordāns
Jordāns (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 551. gada) bija 6.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Jordāns
Jurijs Samarins
Jurijs Samarins (1819—1876) bija krievu ierēdnis un publicists.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Jurijs Samarins
Kasiodors
Flāvijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors Senators (dzimis apmēram 485. gadā, miris apmēram 585. gadā) bija valsts darbinieks un rakstnieks Romas impērijas sabrukuma laikā.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Kasiodors
Kārlis Širrens (mācītājs)
Kārlis Hieronīms Širrens Kārlis Hieronīms Širrens (Carl Hieronymus Schirren, 1796-1848) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Kārlis Širrens (mācītājs)
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Krievijas Impērija
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Lāčplēša iela (Rīga)
Lāčplēša iela ir pilsētas un maģistrālas (no Aleksandra Čaka ielas līdz Salu tiltam) nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu un Maskavas forštates apkaimēs.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Lāčplēša iela (Rīga)
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Livonija
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Livonijas bruņniecība
Maori
Maori ir polinēziešu tauta un Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Maori
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Rīga
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Rīgas licejs
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Stokholma
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Studentu korporācijas
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Tartu Universitāte
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Vācbaltieši
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Vācijas Impērija
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Vēsture
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Vecākā atskaņu hronika
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Vidzemes guberņa
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un Zviedru Vidzeme
1853. gads
1853.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un 1853. gads
1855. gads
1855.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un 1855. gads
1859. gads
1859.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un 1859. gads
1865. gads
1865.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un 1865. gads
1869. gads
1869.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un 1869. gads
1973. gads
1973.
Skatīt Kārlis Širrens (vēsturnieks) un 1973. gads
Zināms kā Karls Kristiāns Širrens, Kārlis Kristiāns Gerhards Širrens, Kārlis Kristiāns Širrens, Kārlis Širrens.