Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Aiviekste, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Ķeiži, Ļaudonas viduslaiku pils, Bonaventuras muiža, Burtnieku draudzes novads, Dzērbenes muiža, Ernests Gideons fon Laudons, Haralds Loudons, Hennings Šarpenbergs, Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Lizdēni, Lodes muiža, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas arhibīskapija, Tīzenhauzeni, Vācbaltieši, Zelgauska, Zviedru Vidzeme.
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Jaunums!!: Laudoni un Aiviekste · Redzēt vairāk »
Astafs fon Tranzē-Rozeneks
Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.
Jaunums!!: Laudoni un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »
Ķeiži
Ķeiži ir ciems Valmieras novada Jērcēnu pagastā.
Jaunums!!: Laudoni un Ķeiži · Redzēt vairāk »
Ļaudonas viduslaiku pils
Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.
Jaunums!!: Laudoni un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Bonaventuras muiža
Baloža jeb Bonaventuras muižas skats (19. gadsimta atklātne) Bonaventuras muižas ēka mūsdienās Bonaventuras muiža jeb Baloža muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Berģu apkaimē un Ropažu novada Garkalnes pagastā, Juglas ezera ziemeļu krastā.
Jaunums!!: Laudoni un Bonaventuras muiža · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Laudoni un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzērbenes muiža
Dzērbenes muižas kungu māja 2000. gadā Dzērbenes pilsmuižas kungu māja atrodas Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē.
Jaunums!!: Laudoni un Dzērbenes muiža · Redzēt vairāk »
Ernests Gideons fon Laudons
Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.
Jaunums!!: Laudoni un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »
Haralds Loudons
Haralds Georgs Gideons fon Loudons (dzimis 1876. gadā Ķeižu muižā, miris 1959. gadā Berlīnē, Vācijā) bija vācbaltiešu ornitologs, Berlīnes Universitātes ornitoloģijas profesors.
Jaunums!!: Laudoni un Haralds Loudons · Redzēt vairāk »
Hennings Šarpenbergs
Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.
Jaunums!!: Laudoni un Hennings Šarpenbergs · Redzēt vairāk »
Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
Laudona pils Hadersdorfā. Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons (vēlāk Loudons; dzimis), miris) bija Rīgā dzimis Austrijas impērijas armijas feldmaršalleitnants.
Jaunums!!: Laudoni un Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Laudoni un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Laudoni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Laudoni un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Laudoni un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Lizdēni
Lizdēni ir vidējciems Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Buļļupes.
Jaunums!!: Laudoni un Lizdēni · Redzēt vairāk »
Lodes muiža
Lodes muiža 2001. gadā Lodes muiža atrodas Cēsu novada Taurenes pagasta Lodesmuižā.
Jaunums!!: Laudoni un Lodes muiža · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Laudoni un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Laudoni un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Laudoni un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Laudoni un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Zelgauska
Zelgauska ir ciems Madonas novada Aronas pagastā.
Jaunums!!: Laudoni un Zelgauska · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Laudoni un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Laudons, Laudonu dzimta, Loudoni.
