Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fricis Menders

Indekss Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).

38 attiecības: Advokāts, Alberts Kviesis, Andrejs Krastkalns, Brisele, Fēlikss Cielēns, Fricis Menders, Kārlis Pauļuks, Kristaps Bahmanis, Latvieši, Latvijas Centrālā padome, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935), LSDSP vēsture, Maksis Lazersons, Mordvija, Nikolajs Kalniņš, Pēteris Juraševskis, Saeima, Saimniecība, Socioloģija, Tallina, Tautas padome, Tieslietas, Ulmaņa apvērsums, Valsts drošības komiteja, Varakļāni, Vīnes Universitāte, Vilis Holcmanis, 1. Saeima, 1905. gada revolūcija, 1922. gads, 1934. gads, 2. Saeima, 3. Saeima, 4. Saeima.

Advokāts

Advokāts (— 'palīgā sauktais') ir jurists, kas klientam sniedz juridiska rakstura konsultācijas, pārzina tā juridiskās lietas, sagatavo dokumentus juridiskajos jautājumos, kā arī, ja nepieciešams, klienta interesēs pārstāv vai aizstāv to tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.

Jaunums!!: Fricis Menders un Advokāts · Redzēt vairāk »

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Fricis Menders un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Fricis Menders un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Brisele

Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Fricis Menders un Brisele · Redzēt vairāk »

Fēlikss Cielēns

Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Fricis Menders un Fēlikss Cielēns · Redzēt vairāk »

Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).

Jaunums!!: Fricis Menders un Fricis Menders · Redzēt vairāk »

Kārlis Pauļuks

Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Fricis Menders un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »

Kristaps Bahmanis

Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Jaunums!!: Fricis Menders un Kristaps Bahmanis · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)

Liepājas koncentrācijas nometne bija koncentrācijas nometnes tipa ieslodzījuma vieta Liepājas kara ostas teritorijā laikā no 1934.

Jaunums!!: Fricis Menders un Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935) · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Fricis Menders un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Maksis Lazersons

Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Fricis Menders un Maksis Lazersons · Redzēt vairāk »

Mordvija

Mordvija oficiāli Mordvijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.

Jaunums!!: Fricis Menders un Mordvija · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Fricis Menders un Nikolajs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Jaunums!!: Fricis Menders un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Fricis Menders un Saeima · Redzēt vairāk »

Saimniecība

Saimniecība, saimniekošana, arī ekonomika (no (oikonomía) — 'mājsaimniecība, mājturība'), ir ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīta sabiedrības darbība.

Jaunums!!: Fricis Menders un Saimniecība · Redzēt vairāk »

Socioloģija

Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesi Socioloģija (no  — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.

Jaunums!!: Fricis Menders un Socioloģija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Fricis Menders un Tallina · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Fricis Menders un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Tieslietas

Sengrieķu taisnības dievietes Temīdas skulptūra Tieslietas, arī tiesību sistēma, ir tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums.

Jaunums!!: Fricis Menders un Tieslietas · Redzēt vairāk »

Ulmaņa apvērsums

Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.

Jaunums!!: Fricis Menders un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »

Valsts drošības komiteja

Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra.

Jaunums!!: Fricis Menders un Valsts drošības komiteja · Redzēt vairāk »

Varakļāni

Varakļāni ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs.

Jaunums!!: Fricis Menders un Varakļāni · Redzēt vairāk »

Vīnes Universitāte

Vīnes Universitāte ir Austrijas lielākā universitāte, kas atrodas tās galvaspilsētā Vīnē.

Jaunums!!: Fricis Menders un Vīnes Universitāte · Redzēt vairāk »

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Fricis Menders un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

Jaunums!!: Fricis Menders un 1. Saeima · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija

1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.

Jaunums!!: Fricis Menders un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: Fricis Menders un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: Fricis Menders un 1934. gads · Redzēt vairāk »

2. Saeima

2.

Jaunums!!: Fricis Menders un 2. Saeima · Redzēt vairāk »

3. Saeima

3.

Jaunums!!: Fricis Menders un 3. Saeima · Redzēt vairāk »

4. Saeima

4.

Jaunums!!: Fricis Menders un 4. Saeima · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Menders.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »