Satura rādītājs
24 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Bērzaunes pils, Draudzes novads, Elizabete Petrovna, Kalve, Klēts, Krievijas Impērija, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas Konfederācija, Maideli, Mārciena, Mārcienas pagasts, Muiža, Nītaure, Rīgas arhibīskapija, Sarkanā armija, Septiņgadu karš, Stallis, Tīzenhauzeni, Tranzē, Vidzemes guberņa, Vilhelms fon Fermors, Zviedru Vidzeme, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Mārcienas muiža un Agrārā reforma Latvijā
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Skatīt Mārcienas muiža un Bērzaunes pils
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Skatīt Mārcienas muiža un Draudzes novads
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Mārcienas muiža un Elizabete Petrovna
Kalve
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Kalve, kaltuve jeb smēde (no), ir darbnīca, kur notiek metāla apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana.
Skatīt Mārcienas muiža un Kalve
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Skatīt Mārcienas muiža un Klēts
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Mārcienas muiža un Krievijas Impērija
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Mārcienas muiža un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Mārcienas muiža un Livonijas Konfederācija
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Skatīt Mārcienas muiža un Maideli
Mārciena
Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Mārcienas muiža un Mārciena
Mārcienas pagasts
Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.
Skatīt Mārcienas muiža un Mārcienas pagasts
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Mārcienas muiža un Muiža
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Mārcienas muiža un Nītaure
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Mārcienas muiža un Rīgas arhibīskapija
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Mārcienas muiža un Sarkanā armija
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Mārcienas muiža un Septiņgadu karš
Stallis
Staļļa iekštelpas Stallis ir zirgu mājvieta.
Skatīt Mārcienas muiža un Stallis
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Mārcienas muiža un Tīzenhauzeni
Tranzē
Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Skatīt Mārcienas muiža un Tranzē
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Mārcienas muiža un Vidzemes guberņa
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Skatīt Mārcienas muiža un Vilhelms fon Fermors
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Mārcienas muiža un Zviedru Vidzeme
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Skatīt Mārcienas muiža un 1905. gada revolūcija Latvijā