Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Arnolds Maidels, Baltijas landesvērs, Barons, Dundagas pils, Krievijas Impērija, Kurzemes bruņniecība, Livonijas bruņniecība, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Madona, Mārcienas muiža, Narvas kauja (1700), Pūņas, Piltenes apgabals, Prūši, Stārasts, Stienes pagasts, Vācbaltieši, Vācu ordenis, Viruzeme.
Arnolds Maidels
Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.
Jaunums!!: Maideli un Arnolds Maidels · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Maideli un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Barons
Barona (Francijas) heraldiskais kronis Barons (no baro — franku cilmes vārds, sākotnēji nozīmējis "brīvs vīrs"), sieviešu dzimtē baronese, ir viens no aristokrātijas tituliem.
Jaunums!!: Maideli un Barons · Redzēt vairāk »
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Jaunums!!: Maideli un Dundagas pils · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Maideli un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Maideli un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Maideli un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Maideli un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Maideli un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Maideli un Madona · Redzēt vairāk »
Mārcienas muiža
Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Maideli un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »
Narvas kauja (1700)
1700.
Jaunums!!: Maideli un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »
Pūņas
Pūņas ir ciems Talsu novada Valdgales pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Maideli un Pūņas · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Maideli un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Maideli un Prūši · Redzēt vairāk »
Stārasts
Stārasts (— "vecākais") bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vidēja ranga dižciltīgais, kurš valdnieka vārdā pārvaldīja pilsnovadu jeb stārastiju.
Jaunums!!: Maideli un Stārasts · Redzēt vairāk »
Stienes pagasts
Stienes pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Maideli un Stienes pagasts · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Maideli un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Maideli un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Maideli un Viruzeme · Redzēt vairāk »
