Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Akmens laikmets, Akropole, Altāris, Argolida, Argosa, Arheoloģiskie izrakumi, Bronzas laikmets, Cipreses, Dorieši, Grieķija, Hērakls, Hellādas kultūra, Hellēnisms, Joniskais orderis, Kapsēta, Keramika, Kleonas, Korintijas nome, Korintiskais orderis, Kristieši, Lauva, Maķedonieši, Mīts, Mikēnu civilizācija, Nēmejas lauva, Nemejas spēles, Neolīts, Olimpija, Olimpiskās spēles, Pausanijs, Peloponēsa, Peripters, Persejs, Pindars, Pirts, Priesteris, Selerija, Senā Roma, Sengrieķu mitoloģija, Slāvi, Stadijs, Stadions, Viesnīca, Zīmogs, Zevs.
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: Nemeja un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Akropole
Atēnu akropole ir viena no slavenākajām akropolēm Akropole (— ‘augšējā pilsēta’) ir citadele Senās Grieķijas pilsētās.
Jaunums!!: Nemeja un Akropole · Redzēt vairāk »
Altāris
Altāris. Altāri. Altāris (no — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.
Jaunums!!: Nemeja un Altāris · Redzēt vairāk »
Argolida
Argolidas vēsturiskais apgabals Argolida ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas austrumu daļā.
Jaunums!!: Nemeja un Argolida · Redzēt vairāk »
Argosa
Argosa (gr. Άργος) ir pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Nemeja un Argosa · Redzēt vairāk »
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Jaunums!!: Nemeja un Arheoloģiskie izrakumi · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Nemeja un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Cipreses
Cipreses (Cupressus) ir ciprešu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Nemeja un Cipreses · Redzēt vairāk »
Dorieši
Sengrieķu cilšu izplatība (dorieši gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā). Dorieši (viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši).
Jaunums!!: Nemeja un Dorieši · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Nemeja un Grieķija · Redzēt vairāk »
Hērakls
Hērakls un Nēmejas lauva Hērakls (latīņu valodas versijā Herkuless (Hercules)) ir varonis sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Nemeja un Hērakls · Redzēt vairāk »
Hellādas kultūra
Hellādas kultūra jeb Hellādas periods Grieķijas vēsturē ir mūsdienu arheoloģijas termins, kas apzīmē bronzas laikmeta vēsturisko periodu virkni Grieķijas teritorijā.
Jaunums!!: Nemeja un Hellādas kultūra · Redzēt vairāk »
Hellēnisms
Vatikāna muzejs Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336.
Jaunums!!: Nemeja un Hellēnisms · Redzēt vairāk »
Joniskais orderis
Joniskais orderis Joniskais orderis (cēlies no Iones — ‘jonieši’) ir viens no trim klasiskās arhitektūras un Senās Grieķijas arhitektūras orderiem.
Jaunums!!: Nemeja un Joniskais orderis · Redzēt vairāk »
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Jaunums!!: Nemeja un Kapsēta · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Nemeja un Keramika · Redzēt vairāk »
Kleonas
Kleonas (sengr. Κλεωναί) bija pilsēta senajā Peloponēsā, kuru Romas perioda autori aprakstīja kā pilsētu Argolīdā, kaut arī tā senās Grieķijas vēstures periodā nekad nebija iekļauta Argejas jeb Argosas teritorijā.
Jaunums!!: Nemeja un Kleonas · Redzēt vairāk »
Korintijas nome
Korintijas nome (gr. Νομός Κορινθίας) ir viena no Peloponēsas perifērijas nomēm, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Nemeja un Korintijas nome · Redzēt vairāk »
Korintiskais orderis
Panteonā Korintiskais orderis ir viens no trim klasiskās arhitektūras un Senās Grieķijas arhitektūras orderiem.
Jaunums!!: Nemeja un Korintiskais orderis · Redzēt vairāk »
Kristieši
Kristiešu īpatsvars visās pasaules valstīs Kristieši ir kristietības piekritēji.
Jaunums!!: Nemeja un Kristieši · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Nemeja un Lauva · Redzēt vairāk »
Maķedonieši
Maķedonieši ir dienvidslāvu etniskā grupa, kura galvenokārt dzīvo Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Nemeja un Maķedonieši · Redzēt vairāk »
Mīts
Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.
Jaunums!!: Nemeja un Mīts · Redzēt vairāk »
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Jaunums!!: Nemeja un Mikēnu civilizācija · Redzēt vairāk »
Nēmejas lauva
Hērakla cīņa ar Nemejas lauvu (Romas perioda bareljefs) Nēmejas lauva sengrieķu mitoloģijā ir Tifona un Ehidnas bērns.
Jaunums!!: Nemeja un Nēmejas lauva · Redzēt vairāk »
Nemejas spēles
Nemejas senais stadions. Nemejas spēles (sengr. Νεμέων Αγώνων) ir sacensības senajā Grieķijā, kas tika rīkotas Nemejas ielejā, Peloponēsā pie Zeva tempļa, un bija veltītas Zevam, līdzīgi kā Olimpiskās spēles.
Jaunums!!: Nemeja un Nemejas spēles · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Nemeja un Neolīts · Redzēt vairāk »
Olimpija
Olimpija (Olympía) ir Senās Grieķijas pilsēta Elīdā, Peloponēsas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Nemeja un Olimpija · Redzēt vairāk »
Olimpiskās spēles
Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.
Jaunums!!: Nemeja un Olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
Pausanijs
Pausanijs (dzimis ap 110. gadu, miris ap 180. gadu) bija romiešu laika grieķu ģeogrāfs un ceļotājs.
Jaunums!!: Nemeja un Pausanijs · Redzēt vairāk »
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Jaunums!!: Nemeja un Peloponēsa · Redzēt vairāk »
Peripters
Periptera plāns. Peripters ( — kolonnu ieskauts; no — apkārt un — spārns, sānu kolonāde) ir arhaikas un klasikas perioda sengrieķu tempļu pamattips.
Jaunums!!: Nemeja un Peripters · Redzēt vairāk »
Persejs
Benvenuto Čellīni veidota statuja, kurā attēlots Persejs ar Medūzas galvu rokā Persejs (Perseús) sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Danajas dēls, gorgonas Medūzas slepkava un Andromedas glābējs no jūras briesmoņa.
Jaunums!!: Nemeja un Persejs · Redzēt vairāk »
Pindars
Pindars Pindars (Πίνδαρος, dzimis ap 522.g. p.m.ē., miris ap 443.g. p.m.ē.) bija viens no izcilākajiem sengrieķu dzejniekiem.
Jaunums!!: Nemeja un Pindars · Redzēt vairāk »
Pirts
1862. gadā celta tradicionāla latviešu (melnā) pirts no Kurzemes novada Nīcas „Spirēniem”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Gaujienas pagasta „Ilgupēm”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Pirtsslotas un zāļu tējas Turaidas muižas pirtī Pirts ir telpa vai celtne, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību.
Jaunums!!: Nemeja un Pirts · Redzēt vairāk »
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Jaunums!!: Nemeja un Priesteris · Redzēt vairāk »
Selerija
Smaržīgā selerija (Apium graveolens) ir čemurziežu dzimtas garšaugs un dārzenis.
Jaunums!!: Nemeja un Selerija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Nemeja un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Nemeja un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Nemeja un Slāvi · Redzēt vairāk »
Stadijs
Nemejas stadions ar 1 stadiju (178 m) garu skrejceļu. Stadijs, stadija, stadions ir attāluma mērvienība senās pasaules mēru sistēmā, kas sākotnēji tika ieviesta Babilonā, bet pēc tam to pārņēma grieķi, iedodot tam savu grieķisko nosaukumu.
Jaunums!!: Nemeja un Stadijs · Redzēt vairāk »
Stadions
Skonto stadions Rīgā Stadions (no mērvienības stadijs) ir sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju sektoru un palīgbūvju komplekss, kas domāts sporta un citu pasākumu rīkošanai.
Jaunums!!: Nemeja un Stadions · Redzēt vairāk »
Viesnīca
''Radisson Blu Hotel Latvija'' Rīgā Viesnīca jeb hotelis ir uzņēmums, kurā par samaksu tiek izguldināti un pabaroti viesi, kas vēlas pārnakšņot.
Jaunums!!: Nemeja un Viesnīca · Redzēt vairāk »
Zīmogs
Zīmogs ir nospiedums, ko uzspiež, vai pievieno, vai uzdrukā uz kāda dokumenta tā autentifikācijai, kopā ar parakstu vai tā vietā.
Jaunums!!: Nemeja un Zīmogs · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Nemeja un Zevs · Redzēt vairāk »
