Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Alberts Kviesis, Andrejs Krastkalns, Antons Deņikins, Arnis Vīksna, Šveice, Biķernieku draudzes novads, Brestļitovskas miera līgums, Edgars Krieviņš, Freiburga, Hermanis Štaudingers, Jaunākās Ziņas, Krasnodaras novads, Krievijas pilsoņu karš, Latvieši, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Kareivis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Vēstnesis, Latvijas vēstnieks Vācijā, Magda Štaudingera-Voita, Nobela prēmija ķīmijā, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas licejs, Rihards Treijs, Ropažu pagasts, Sanktpēterburga, Strazdumuiža, Tartu Universitāte, Tautu Savienība, Vidzemes guberņa, Vilhelms Šreiners, 1921. gads, 1932. gads.
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Oskars Voits un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Oskars Voits un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Antons Deņikins
Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Oskars Voits un Antons Deņikins · Redzēt vairāk »
Arnis Vīksna
Arnis Vīksna (1942—2018) bija latviešu medicīnas vēsturnieks.
Jaunums!!: Oskars Voits un Arnis Vīksna · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Oskars Voits un Šveice · Redzēt vairāk »
Biķernieku draudzes novads
Biķernieku draudzes novads (1791. gada karte). Biķera draudzes baznīca (2012). Siltumnīcas pie agrākās Franka jeb Kaula muižas (tagadējā Biķernieku ielā Rīgā). Biķernieku draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Oskars Voits un Biķernieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Oskars Voits un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Edgars Krieviņš
Edgars Kurts Pēteris Krieviņš (arī Edgar Kreewins, 1884—1971) bija latviešu filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā (1932—1935), Austrijā (1933—1935), Nīderlandē (1933—1935), Igaunijā (1935—1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938—1940).
Jaunums!!: Oskars Voits un Edgars Krieviņš · Redzēt vairāk »
Freiburga
Freiburga Breisgavā ir pilsēta Vācijas dienvidrietumos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, Švarcvaldē, netālu no Vācijas robežas ar Franciju.
Jaunums!!: Oskars Voits un Freiburga · Redzēt vairāk »
Hermanis Štaudingers
thumb Hermanis Štaudingers (dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Oskars Voits un Hermanis Štaudingers · Redzēt vairāk »
Jaunākās Ziņas
"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas, dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Oskars Voits un Jaunākās Ziņas · Redzēt vairāk »
Krasnodaras novads
Krasnodaras novads, neoficiāli arī Kubaņa (Кубань), ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Jaunums!!: Oskars Voits un Krasnodaras novads · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Oskars Voits un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Oskars Voits un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Oskars Voits un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Kareivis
"Latvijas Kareivis" bija Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikraksts, kas iznāca no 1920.
Jaunums!!: Oskars Voits un Latvijas Kareivis · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadības telpas atrodas LU Zinātnes mājā Jelgavas ielā 3 (pa labi). LU Medicīnas fakultātes administatīvās telpas līdz 2019. gadam atradās Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 Rīgā. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) dibināta 1919.
Jaunums!!: Oskars Voits un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Oskars Voits un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Vācijā
Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Reinerzstrasse 40/41'' Berlīnē (2011). Agrākā Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Adenauerallee 110'' Bonnā (2015). Latvijas vēstnieks Vācijā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Vācijas Federatīvajā Republikā.
Jaunums!!: Oskars Voits un Latvijas vēstnieks Vācijā · Redzēt vairāk »
Magda Štaudingera-Voita
Magda Štaudingere-Voita (—) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece.
Jaunums!!: Oskars Voits un Magda Štaudingera-Voita · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Oskars Voits un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.
Jaunums!!: Oskars Voits un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir muzejs Rīgā.
Jaunums!!: Oskars Voits un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Oskars Voits un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Oskars Voits un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Rihards Treijs
Rihards Treijs (1931—2013) bija latviešu žurnālists un vēsturnieks, laikraksta Padomju Jaunatne redaktors (1963—1965).
Jaunums!!: Oskars Voits un Rihards Treijs · Redzēt vairāk »
Ropažu pagasts
Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Oskars Voits un Ropažu pagasts · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Oskars Voits un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Strazdumuiža
Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.
Jaunums!!: Oskars Voits un Strazdumuiža · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Oskars Voits un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Oskars Voits un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Oskars Voits un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vilhelms Šreiners
Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Oskars Voits un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Oskars Voits un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Oskars Voits un 1932. gads · Redzēt vairāk »
