Satura rādītājs
36 attiecības: Algebra, Arktika, Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, Astronomija, Šmita sala, Ģeofizika, Ģeogrāfija, Ļeņina ordenis, Čukču jūra, Karas jūra, Kijiva, Kijivas Universitāte, Krievijas Impērija, Krievijas SFPR, Krievijas Zinātņu akadēmija, Latvija, Lielais terors, Lielā padomju enciklopēdija, Maskava, Maskavas Valsts universitāte, Matemātika, Misšmita, Mogiļeva, Monogrāfija, Novodevičjes kapsēta, Odesa, Oktobra revolūcija, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Padomju Savienības Varonis, Pamirs, Profesors, PSRS Zinātņu akadēmija, Sarkanās Zvaigznes ordenis, Ziemeļu jūrasceļa galvenā pārvalde, Zinātnieks.
- Austrumsibīrijas jūra
- Franča Jozefa Zeme
- Karas jūra
- PSRS astronomi
- Padomju matemātiķi
- Čukču jūra
Algebra
Algebra ((al-gabr) — 'apvienošana') ir viena no matemātikas pamatnozarēm.
Skatīt Oto Šmits un Algebra
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Oto Šmits un Arktika
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.
Skatīt Oto Šmits un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Oto Šmits un Astronomija
Šmita sala
Šmita sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā.
Skatīt Oto Šmits un Šmita sala
Ģeofizika
Ģeofizika ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.
Skatīt Oto Šmits un Ģeofizika
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Skatīt Oto Šmits un Ģeogrāfija
Ļeņina ordenis
Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam) Ļeņina ordenis bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991).
Skatīt Oto Šmits un Ļeņina ordenis
Čukču jūra
Čukču jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Oto Šmits un Čukču jūra
Karas jūra
Karas jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Oto Šmits un Karas jūra
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Oto Šmits un Kijiva
Kijivas Universitāte
Kijivas Universitātes galvenā ēka Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte ir lielākā un trešā vecākā Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661) un Harkivas Universitātes (dibināta 1805).
Skatīt Oto Šmits un Kijivas Universitāte
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Oto Šmits un Krievijas Impērija
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Oto Šmits un Krievijas SFPR
Krievijas Zinātņu akadēmija
Krievijas Zinātņu akadēmija (krievu Российская академия наук) ir Krievijas augstākā zinātniskā iestāde.
Skatīt Oto Šmits un Krievijas Zinātņu akadēmija
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Oto Šmits un Latvija
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Skatīt Oto Šmits un Lielais terors
Lielā padomju enciklopēdija
“Lielā padomju enciklopēdija” (БСЭ) ir viena no lielākajām krievu valodā izdotajām enciklopēdijām.
Skatīt Oto Šmits un Lielā padomju enciklopēdija
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Oto Šmits un Maskava
Maskavas Valsts universitāte
M.
Skatīt Oto Šmits un Maskavas Valsts universitāte
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Skatīt Oto Šmits un Matemātika
Misšmita
Misšmita ir pilsētciemats Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū Iuļtinas rajonā.
Skatīt Oto Šmits un Misšmita
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Skatīt Oto Šmits un Mogiļeva
Monogrāfija
Monogrāfija ir zinātnisks darbs grāmatas formā, kurā padziļināti pētīta viena tēma vai vairākas cieši saistītas tēmas.
Skatīt Oto Šmits un Monogrāfija
Novodevičjes kapsēta
Novodevičjes kapsēta ir kapsēta Maskavā, Krievijā.
Skatīt Oto Šmits un Novodevičjes kapsēta
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Skatīt Oto Šmits un Odesa
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Oto Šmits un Oktobra revolūcija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Oto Šmits un Padomju Savienība
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Skatīt Oto Šmits un Padomju Savienības Komunistiskā partija
Padomju Savienības Varonis
Padomju Savienības Varonis bija augstākais Padomju Savienības atzinības apliecinājums.
Skatīt Oto Šmits un Padomju Savienības Varonis
Pamirs
Pamirs (Pomir;, Pāmīr;, Pàmǐ'ěr;, Pamir;, Pamir) ir kalnzeme Centrālāzijā.
Skatīt Oto Šmits un Pamirs
Profesors
Profesors lasa lekciju (1350. gads) Profesors (— 'skolotājs, pasniedzējs') ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.
Skatīt Oto Šmits un Profesors
PSRS Zinātņu akadēmija
PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.
Skatīt Oto Šmits un PSRS Zinātņu akadēmija
Sarkanās Zvaigznes ordenis
Sarkanās Zvaigznes ordenis bija viens no Padomju Savienības ordeņiem.
Skatīt Oto Šmits un Sarkanās Zvaigznes ordenis
Ziemeļu jūrasceļa galvenā pārvalde
Ziemeļu jūrasceļš (ar sarkanu līniju) Ziemeļu jūrasceļa galvenā pārvalde (krievu: Главное управление Северного морского пути, Главсевморпуть, ГУСМП) bija PSRS valsts iestāde, kura rīkoja saimniecisko darbību Arktikā un kuģošanu pa Ziemeļu jūrasceļu.
Skatīt Oto Šmits un Ziemeļu jūrasceļa galvenā pārvalde
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Oto Šmits un Zinātnieks
Skatīt arī
Austrumsibīrijas jūra
- Austrumsibīrijas jūra
- Blosoma rags
- Eduards Dalmanis
- Oto Šmits
- Peveka
- Saha
- Semjons Dežņovs
- Ziemeļu jūrasceļš
- Čukotkas autonomais apvidus
- Ņižņekolimskas uluss
Franča Jozefa Zeme
- Šacgrēbere
- Franča Jozefa Zeme
- Jūliuss fon Pajers
- Karls Veiprehts
- Krenkeļa observatorija
- Nagurska
- Oto Šmits
- Ruskaja Arktika
Karas jūra
- Amderma
- Diksona
- Eduards Dalmanis
- Eduards fon Tolls
- Georgijs Ušakovs
- Jamalas Ņencu autonomais apvidus
- Karas jūra
- Krasnojarskas novads
- Oto Šmits
- Tjumeņas apgabals
- Vladimirs Vīze
- Ziemeļu jūrasceļš
PSRS astronomi
- Georgijs Gamovs
- Grigors Gurzadjans
- Jakovs Zeļdovičs
- Jānis Ikaunieks (astronoms)
- Kārlis Šteins
- Oto Šmits
- Svetlana Gerasimenko
- Viktors Ambarcumjans
- Vitālijs Ginzburgs
Padomju matemātiķi
- Aleksandrs Frīdmans
- Andrejs Kolmogorovs
- Andrejs Piontkovskis
- Emanuels Grinbergs
- Grigorijs Pereļmans
- Iļja Ripss
- Jakovs Sinajs
- Jaroslavs Lopatinskis
- Leonīds Kantorovičs
- Linards Reiziņš
- Mihails Gromovs
- Mstislavs Keldišs
- Oto Šmits
- Rūsiņš Mārtiņš Freivalds
- Vladimirs Arnolds
- Vladimirs Levenšteins
Čukču jūra
- Bilingsa (Krievija)
- Blosoma rags
- Daiomīda
- Datuma maiņas līnija
- Eduards Dalmanis
- Enurmina
- Ferdinands Vrangelis
- Havaju rags
- Henrijs Kelets
- Inčouna
- Iņupiati
- Juiti
- Lavrentija
- Lorina
- Misšmita
- Oto Šmits
- Rirkaipija
- Ritkuči
- Semjons Dežņovs
- Ušakovska
- Ueļena
- Utkiarvika
- Vankarema
- Vilhjalmurs Stefansons
- Voringa rags
- Ziemeļu jūrasceļš
- Čukotkas autonomais apvidus
- Čukči
- Čukču jūra
- Ņeškana
Zināms kā Otto Schmidt.