Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Acs, Anālā spura, Apakšžoklis, Astes spura, Atslēgas kauls, Augšdelma kauls, Aukslējas, Žaunas, Deguna dobums, Devons, Elkoņa kauls, Elpistostegāļi, Galvaskauss, Hoānas, Kauls, Krūšu spura, Krokodilu dzimta, Lagūna, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Mugura, Muguras spura, Mugurkauls, Mute, Osteolepjveidīgās, Paleozojs, Parasfenoīds, Plecu josla, Ribas, Ripidistijas, Skriemeļi, Spieķkauls, Vēdera spuras, Vēders, Zivis, Zobi, Zvīņas.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Acs · Redzēt vairāk »
Anālā spura
Anālā spura ''Xiphophorus hellerii'' tēviņiem anālā spura ir pārveidojusies vairošanās orgānā — gonopodijā Anālā spura jeb zemastes spura ir zivīm parasta spura, kura atrodas zivs aizmugurē lejasdaļā aiz anālās atveres.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Anālā spura · Redzēt vairāk »
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Astes spura · Redzēt vairāk »
Atslēgas kauls
Atslēgas kauls (Clavicula) ir pāra, augšējās ekstremitātes plecu joslas kauls.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Atslēgas kauls · Redzēt vairāk »
Augšdelma kauls
Augšdelma kauls jeb pleca kauls ir augšējās brīvās ekstremitātes kauls; tas ir pāra, garais cauruļveida kauls.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Augšdelma kauls · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Žaunas
Karpa, kurai redzamas žaunas sarkanā krāsā Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Žaunas · Redzēt vairāk »
Deguna dobums
Deguna dobums (cavum (cavitas) nasi) ir elpošanas orgānu sistēmas sākums.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Deguna dobums · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Panderihtīdi un Devons · Redzēt vairāk »
Elkoņa kauls
Elkoņa kauls ir apakšdelma kauls.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Elkoņa kauls · Redzēt vairāk »
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Elpistostegāļi · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Hoānas · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Kauls · Redzēt vairāk »
Krūšu spura
Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).
Jaunums!!: Panderihtīdi un Krūšu spura · Redzēt vairāk »
Krokodilu dzimta
Distrubition of crocodiles Krokodilu dzimta (Crocodylidae) ir krokodilu kārtas dzimta.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Krokodilu dzimta · Redzēt vairāk »
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Lagūna · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais dabas muzejs
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Latvijas Nacionālais dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Mugura
Cilvēka muguras ilustrācija Mugura ir ķermeņa daļa, kas atrodas rumpja aizmugurējā daļā starp sēžamvietu un kaklu un pleciem.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Mugura · Redzēt vairāk »
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Muguras spura · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Mute · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Parasfenoīds
dipnoju parasfenoīdi Parasfenoīds ir segkauls daudzu mugurkaulnieku galvaskausos.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Parasfenoīds · Redzēt vairāk »
Plecu josla
Plecu joslas kauli (iekrāsoti) Plecu josla (cingulum membri superioris) savieno rokas ar rumpi.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Plecu josla · Redzēt vairāk »
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Ribas · Redzēt vairāk »
Ripidistijas
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Ripidistijas · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Spieķkauls
Spieķkauls ir apakšdelma kauls.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Spieķkauls · Redzēt vairāk »
Vēdera spuras
''Barbonymus gonionotus'' vēdera spura Vēdera spuras skelets Vēdera spuras ihtioloģijā ir zivju spuru pāris, kas morfoloģiski atbilst citu mugurkaulnieku aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā krūšu spuras vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Vēdera spuras · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Vēders · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Zobi · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Panderihtīdi un Zvīņas · Redzēt vairāk »
