Satura rādītājs
24 attiecības: Acs, Aste, Augšžokļa kauls, Devons, Galvaskauss, Haizivis, Jura (periods), Karbons, Krīts (periods), Kuņģis, Makreļhaizivjveidīgās, Mērenā josla, Mugurkauls, Mute, Paklājhaizivjveidīgās, Perms, Rajas, Rekviēmhaizivjveidīgās, Skelets, Skrimšļzivis, Spirāliskais vārstulis, Tropu josla, Vēders, Zarnas.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Plātņžauņi un Acs
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Plātņžauņi un Aste
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Skatīt Plātņžauņi un Augšžokļa kauls
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Plātņžauņi un Devons
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Skatīt Plātņžauņi un Galvaskauss
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Skatīt Plātņžauņi un Haizivis
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Plātņžauņi un Jura (periods)
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Plātņžauņi un Karbons
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Skatīt Plātņžauņi un Krīts (periods)
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Skatīt Plātņžauņi un Kuņģis
Makreļhaizivjveidīgās
Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Skatīt Plātņžauņi un Makreļhaizivjveidīgās
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Plātņžauņi un Mērenā josla
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Skatīt Plātņžauņi un Mugurkauls
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Plātņžauņi un Mute
Paklājhaizivjveidīgās
Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Skatīt Plātņžauņi un Paklājhaizivjveidīgās
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Skatīt Plātņžauņi un Perms
Rajas
Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.
Skatīt Plātņžauņi un Rajas
Rekviēmhaizivjveidīgās
Rekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Skatīt Plātņžauņi un Rekviēmhaizivjveidīgās
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Skatīt Plātņžauņi un Skelets
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Skatīt Plātņžauņi un Skrimšļzivis
Spirāliskais vārstulis
Izžāvēts un izpreparēts haizivs viduszarnas fragments ar spirālisko vārstuli. Spirāliskais vārstulis ir gremošanas sistēmas orgāns, kas raksturīgs vairākām zivju un apaļmutnieku kārtām.
Skatīt Plātņžauņi un Spirāliskais vārstulis
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Skatīt Plātņžauņi un Tropu josla
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Skatīt Plātņžauņi un Vēders
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Skatīt Plātņžauņi un Zarnas
Zināms kā Elasmobranchii, Plātžauņi, Plātņžaunzivis.