Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Porolepīdi

Indekss Porolepīdi

Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.

11 attiecības: Apakšžoklis, Apakšdevons, Astes spura, Dentīns, Galvaskauss, Paleozojs, Ripidistijas, Vidusdevons, Zivis, Zobi, Zvīņas.

Apakšžoklis

Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.

Jaunums!!: Porolepīdi un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »

Apakšdevons

apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).

Jaunums!!: Porolepīdi un Apakšdevons · Redzēt vairāk »

Astes spura

Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.

Jaunums!!: Porolepīdi un Astes spura · Redzēt vairāk »

Dentīns

Zoba uzbūve (dentīns gaiši brūnā krāsā). Dentīns (dentinum, lat. dentis — zobs) ir zoba mineralizētie audi, kas veido galveno zoba masu.

Jaunums!!: Porolepīdi un Dentīns · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Porolepīdi un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

Jaunums!!: Porolepīdi un Paleozojs · Redzēt vairāk »

Ripidistijas

Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.

Jaunums!!: Porolepīdi un Ripidistijas · Redzēt vairāk »

Vidusdevons

Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Porolepīdi un Vidusdevons · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Porolepīdi un Zivis · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Porolepīdi un Zobi · Redzēt vairāk »

Zvīņas

Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.

Jaunums!!: Porolepīdi un Zvīņas · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Porolepididae.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »