Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Alfa daļiņa, Elektrons, Ernests Rezerfords, Fotoluminiscence, Gamma stari, Katodluminiscence, Kodolfizika, Marija Sklodovska-Kirī, Molekula, Neitrons, Parīze, Pjērs Kirī, Protons, Rādijs, Ziemeļblāzma, 1872. gads, 1903. gads, 1946. gads, 25. jūnijs.
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Radioluminiscence un Elektrons · Redzēt vairāk »
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »
Fotoluminiscence
Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Katodluminiscence
Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Katodluminiscence · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Marija Sklodovska-Kirī
Marija Salomea Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Molekula · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Neitrons · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Parīze · Redzēt vairāk »
Pjērs Kirī
Pjērs Kirī (dzimis, miris) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Pjērs Kirī · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Protons · Redzēt vairāk »
Rādijs
Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Rādijs · Redzēt vairāk »
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Jaunums!!: Radioluminiscence un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »
1872. gads
1872.
Jaunums!!: Radioluminiscence un 1872. gads · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: Radioluminiscence un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Radioluminiscence un 1946. gads · Redzēt vairāk »
25. jūnijs
25.
Jaunums!!: Radioluminiscence un 25. jūnijs · Redzēt vairāk »
