Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Sigismunds I Vecais

Indekss Sigismunds I Vecais

Sigismunds I Vecais (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis no 1506.

Satura rādītājs

  1. 39 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Albrehts II Hābsburgs, Aleksandrs Jagellons, Anna Jagailiete, Ščecina, Bohēmijas Karaliste, Bona Sforca, Brandenburgas markgrāfiste, Hābsburgi, Itāļi, Jagailis, Jagellonu dinastija, Jans I Olbrahts, Katoļticība, Katrīna Jagailiete, Kazimirs IV Jagellons, Kozeņice, Krakova, Lajošs II Jagellons, Lietuvas valsts vadītāji, Maskavija, Mazovija, Mazovijas vojevodiste, Mazpolija, Mazpolijas vojevodiste, Milāna, Mohāčas kauja, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas valdnieku uzskaitījums, Pomerānija, Prūsijas hercogiste, Renesanse, Sigismunds II Augusts, Smoļenska, Svētā Romas impērija, Ungārijas Karaliste, Vasilijs III, Vācu ordenis, Vladislavs II Jagellons.

  2. 1467. gadā dzimušie
  3. 1548. gadā mirušie
  4. Jagellonu dinastija
  5. Lietuvas dižkunigaiši

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Skatīt Sigismunds I Vecais un Albrehts Hoencollerns

Albrehts II Hābsburgs

Albrehts II; dzimis, miris), bija Austrijas hercogistes hercogs no 1404. gada līdz nāvei 1439. gadā, ko izraisīja dizentērija, ar ko viņš bija saslimis karā pret turkiem Serbijas teritorijā. Pirmais no Hābsburgiem, kuram ar karu un diplomātijas palīdzību izdevās koncentrēt savās rokās varu pār Austriju, Ungārijas karalisti (karalis no 1437.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Albrehts II Hābsburgs

Aleksandrs Jagellons

Aleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Aleksandrs Jagellons

Anna Jagailiete

Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Skatīt Sigismunds I Vecais un Anna Jagailiete

Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Ščecina

Bohēmijas Karaliste

Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas Karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas Karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Bohēmijas Karaliste

Bona Sforca

Bona Sforca (dzimusi, mirusi) bija Polijas karaļa Sigismunda I Vecā otrā sieva, Polijas karaliene un Lietuvas lielkņaze no 1518.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Bona Sforca

Brandenburgas markgrāfiste

Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Brandenburgas markgrāfiste

Hābsburgi

Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Hābsburgi

Itāļi

Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Itāļi

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Jagailis

Jagellonu dinastija

Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Jagellonu dinastija

Jans I Olbrahts

Jans I Olbrahts jeb Jānis I Albrehts (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis no 1492.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Jans I Olbrahts

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Katoļticība

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Skatīt Sigismunds I Vecais un Katrīna Jagailiete

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Kazimirs IV Jagellons

Kozeņice

Kozeņice - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Kozeņice

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Krakova

Lajošs II Jagellons

Lajošs II Jagellons, Bohēmijā pazīstams kā Ludvīks Jagellons, Horvātijā kā Ludoviks II (dzimis, miris) bija Ungārijas, Bohēmijas un Horvātijas karalis no 1516.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Lajošs II Jagellons

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Lietuvas valsts vadītāji

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Maskavija

Mazovija

Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Mazovija

Mazovijas vojevodiste

Mazovijas vojevodiste (Województwo mazowieckie) ir Polijas vojevodiste valsts austrumdaļā.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Mazovijas vojevodiste

Mazpolija

Mazpolijas vojevodistes ģerbonis ar kronētu Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas dienvidos Vislas augštecē.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Mazpolija

Mazpolijas vojevodiste

Mazpolijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts dienvidos.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Mazpolijas vojevodiste

Milāna

Milāna ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Milāna

Mohāčas kauja

Ungārijas sadalīšana Mohāčas kauja ir viena no svarīgākajām kaujām Ungārijas un Centrāleiropas vēsturē.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Mohāčas kauja

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Polijas valdnieku uzskaitījums

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Pomerānija

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Prūsijas hercogiste

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Renesanse

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Sigismunds II Augusts

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Smoļenska

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Svētā Romas impērija

Ungārijas Karaliste

Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Ungārijas Karaliste

Vasilijs III

Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Vasilijs III

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Vācu ordenis

Vladislavs II Jagellons

Vladislavs II Jagellons (Ungārijā pazīstams kā Ulāslo II; dzimis, miris) bija Bohēmijas karalis no 1471.

Skatīt Sigismunds I Vecais un Vladislavs II Jagellons

Skatīt arī

1467. gadā dzimušie

1548. gadā mirušie

Jagellonu dinastija

Lietuvas dižkunigaiši

Zināms kā Sigismunds I, Sigismunds Vecais.