Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Apriņķojuma periods, Astronomiskā vienība, Baltais punduris, Baricentrs, Betelgeize, Fizikālā dubultzvaigzne, Frīdrihs Beselis, Gads, Gaismas gads, Galvenās secības zvaigzne, Lielais Suns, Mēness, Nakts, Nīla, Orions, Piena Ceļš, Saule, Saules sistēma, Senā Ēģipte, Spožāko zvaigžņu saraksts, Venera (planēta), Zeme, Ziemeļu puslode, 1844. gads, 1862. gads, 1915. gads.
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Sīriuss un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Sīriuss un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Baltais punduris
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.
Jaunums!!: Sīriuss un Baltais punduris · Redzēt vairāk »
Baricentrs
Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.
Jaunums!!: Sīriuss un Baricentrs · Redzēt vairāk »
Betelgeize
Betelgeize, pazīstama arī kā Oriona Alfa jeb Oriona α (angļu:α Orionis), ir devītā spožākā zvaigzne pie debesīm nakts laikā un otra spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā (uzreiz aiz Rīgela).
Jaunums!!: Sīriuss un Betelgeize · Redzēt vairāk »
Fizikālā dubultzvaigzne
Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.
Jaunums!!: Sīriuss un Fizikālā dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Beselis
Frīdrihs Vilhelms Beselis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Sīriuss un Frīdrihs Beselis · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Sīriuss un Gads · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Sīriuss un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Jaunums!!: Sīriuss un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »
Lielais Suns
Lielā Suņa zvaigznājs ir zināms kopš sengrieķu astronomu laikiem.
Jaunums!!: Sīriuss un Lielais Suns · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Sīriuss un Mēness · Redzēt vairāk »
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Jaunums!!: Sīriuss un Nakts · Redzēt vairāk »
Nīla
Nīla (An Nīl; seno ēģiptiešu: Iteru vai Ḥ'pī, koptu: P(h)iaro) ir upe Āfrikas ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.
Jaunums!!: Sīriuss un Nīla · Redzēt vairāk »
Orions
1603. gada gravīra, kurā attēlots Orions. Orions (vai Ὠαρίων) ir milzīgs mednieks, kuru Zevs novietoja pie debesīm Oriona zvaigznājā.
Jaunums!!: Sīriuss un Orions · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Sīriuss un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Sīriuss un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Sīriuss un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Sīriuss un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Spožāko zvaigžņu saraksts
Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.
Jaunums!!: Sīriuss un Spožāko zvaigžņu saraksts · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Sīriuss un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Sīriuss un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Sīriuss un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
1844. gads
1844.
Jaunums!!: Sīriuss un 1844. gads · Redzēt vairāk »
1862. gads
1862.
Jaunums!!: Sīriuss un 1862. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Sīriuss un 1915. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lielā Suņa alfa, Lielā Suņa α, Sirius, Spuļģis, Sīrijs.
