Satura rādītājs
22 attiecības: Aste, Āfrika, Āzija, Brūnā krāsa, Eiropa, Gājputni, Indonēzija, Kārklu ķauķis, Krūms, Kukaiņi, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Lāsainais ķauķis, Mērenā josla, Purvs, Seivi ķauķis, Sienāži, Sisinātājķauķu dzimta, Spārns, Upes ķauķis, Vecā pasaule.
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Sisinātājķauķi un Aste
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Sisinātājķauķi un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Sisinātājķauķi un Āzija
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Skatīt Sisinātājķauķi un Brūnā krāsa
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Sisinātājķauķi un Eiropa
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Skatīt Sisinātājķauķi un Gājputni
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Sisinātājķauķi un Indonēzija
Kārklu ķauķis
Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Sisinātājķauķi un Kārklu ķauķis
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Sisinātājķauķi un Krūms
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Sisinātājķauķi un Kukaiņi
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Sisinātājķauķi un Latīņu valoda
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Sisinātājķauķi un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Sisinātājķauķi un Latvija
Lāsainais ķauķis
Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Sisinātājķauķi un Lāsainais ķauķis
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Sisinātājķauķi un Mērenā josla
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Sisinātājķauķi un Purvs
Seivi ķauķis
Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Sisinātājķauķi un Seivi ķauķis
Sienāži
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Skatīt Sisinātājķauķi un Sienāži
Sisinātājķauķu dzimta
Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.
Skatīt Sisinātājķauķi un Sisinātājķauķu dzimta
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Sisinātājķauķi un Spārns
Upes ķauķis
Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Sisinātājķauķi un Upes ķauķis
Vecā pasaule
Ptolemaja pasaules karte Vecā pasaule ir apzīmējums tai pasaulei — Eiropas, Āzijas un Āfrikas daļai —, kas eiropiešiem bija pazīstama līdz 15.
Skatīt Sisinātājķauķi un Vecā pasaule
Zināms kā Locustella, Sisinātājķauķu ģints.