Satura rādītājs
59 attiecības: Altajs, Aste, Augstums virs jūras līmeņa, Ķīna, Āzija, Bērzi, Centimetrs, Dienvidaustrumāzija, Eiropa, Ezers, Filipīnas, Gliemeži, Grams, Indijas subkontinents, Japāna, Java (sala), Kamčatka, Karēlija, Kāpurs, Kārklu ķauķis, Kolima (upe), Krūms, Krievija, Kukaiņi, Kuriļu salas, Lakstaugs, Lapas, Lapegles, Lapu sūnas, Latvija, Ligzda, Maksteņu kārta, Mandžūrija, Mežs, Mongolija, Ohotskas jūra, Ola, Pallasa ķauķis, Pape, Pļava, Purvs, Sahalīna, Sēkla, Sibīrija, Sienāži, Sisinātājķauķi, Sisinātājķauķu dzimta, Skudru dzimta, Somija, Spalva, ... Izvērst indekss (9 vairāk) »
Altajs
Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Altajs
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Aste
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Augstums virs jūras līmeņa
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Ķīna
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Āzija
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Bērzi
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Centimetrs
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Dienvidaustrumāzija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Eiropa
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Ezers
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Filipīnas
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Gliemeži
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Grams
Indijas subkontinents
Indijas subkontinents. Valodu saimes Indijas subkontinentā. Indijas subkontinents ir daļa no Āzijas kontinenta, kas aizņem Indijas tektonisko plātni.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Indijas subkontinents
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Japāna
Java (sala)
Java ir sala, Indonēzijas Republikas daļa, kurā mitinās aptuveni puse Indonēzijas iedzīvotāju, un tā dominē valstī politiski un ekonomiski.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Java (sala)
Kamčatka
Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Kamčatka
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Karēlija
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Kāpurs
Kārklu ķauķis
Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Kārklu ķauķis
Kolima (upe)
Kolima ir upe Krievijas Federācijas Tālajos austrumos.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Kolima (upe)
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Krūms
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Krievija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Kukaiņi
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Kuriļu salas
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Lakstaugs
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Lapas
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Lapegles
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Lapu sūnas
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Latvija
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Ligzda
Maksteņu kārta
Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Maksteņu kārta
Mandžūrija
Mandžūrijas teritorija no 17. līdz 19. gadsimtam (ar tumši sarkanu apzīmēta pašlaik Ķīnai piederošā Mandžūrijas daļa) Mandžūrija 1892. gada kartē Mandžūrija ir vēsturiskais nosaukums teritorijai Ķīnas ziemeļaustrumos.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Mandžūrija
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Mežs
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Mongolija
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Ohotskas jūra
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Ola
Pallasa ķauķis
Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Pallasa ķauķis
Pape
Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Pape
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Pļava
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Purvs
Sahalīna
Sahalīna (— Karafuto-tō) ir sala Āzijas austrumu piekrastē, lielākā Krievijas Federācijas sala tās dienvidaustrumos.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Sahalīna
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Sēkla
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Sibīrija
Sienāži
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Sienāži
Sisinātājķauķi
Sisinātājķauķi, sisinātājķauķu ģints (Locustella) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 20 maza auguma putnu sugas.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Sisinātājķauķi
Sisinātājķauķu dzimta
Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Sisinātājķauķu dzimta
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Skudru dzimta
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Somija
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Spalva
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Spārns
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Spārnu plētums
Sumatra
Sumatra lielākā Indonēzijas sala, sestā lielākā sala pasaulē.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Sumatra
Tālie Austrumi
Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Tālie Austrumi
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Upe
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Urāli
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Vaboles
Viendienīšu kārta
Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).
Skatīt Lāsainais ķauķis un Viendienīšu kārta
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Skatīt Lāsainais ķauķis un Zirnekļi
Zināms kā Locustella lanceolata, Lāsainais sisinātājķauķis.