Satura rādītājs
27 attiecības: Alpi, Ariānisms, Austrija, Austrumromas impērija, Ģermāņi, Balkānu pussala, Boēcijs, Donava, Dzeja, Filozofija, Franki, Gotu valoda, Hlodvigs I, Huņņi, Itālija, Katoļticība, Konstantinopole, Monarhs, Odoakrs, Ostgoti, Prokopijs no Cēzarejas, Ravenna, Romas impērija, Romas pāvests, Senāts, Vandaļi, Vestgoti.
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Skatīt Teodoriks Lielais un Alpi
Ariānisms
Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
Skatīt Teodoriks Lielais un Ariānisms
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Teodoriks Lielais un Austrija
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Teodoriks Lielais un Austrumromas impērija
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Skatīt Teodoriks Lielais un Ģermāņi
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Skatīt Teodoriks Lielais un Balkānu pussala
Boēcijs
Anicijs Manlijs Severīns Boēcijs (Anicius Manlius Severinus Boëthius, arī Boethius un Boetius; dzimis apmēram 480. gadā, miris 524. vai 525. gadā) bija romiešu filozofs, valsts darbinieks un katoļu svētais.
Skatīt Teodoriks Lielais un Boēcijs
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Skatīt Teodoriks Lielais un Donava
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Skatīt Teodoriks Lielais un Dzeja
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Teodoriks Lielais un Filozofija
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Skatīt Teodoriks Lielais un Franki
Gotu valoda
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.
Skatīt Teodoriks Lielais un Gotu valoda
Hlodvigs I
Hlodvigs I laikā no 481.
Skatīt Teodoriks Lielais un Hlodvigs I
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Skatīt Teodoriks Lielais un Huņņi
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Teodoriks Lielais un Itālija
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Teodoriks Lielais un Katoļticība
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Teodoriks Lielais un Konstantinopole
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Skatīt Teodoriks Lielais un Monarhs
Odoakrs
Odoakra valsts pēc 480. gada Odoakrs (dzimis 433. gadā, miris 493. gadā) bija pirmais Itālijas karalis.
Skatīt Teodoriks Lielais un Odoakrs
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Skatīt Teodoriks Lielais un Ostgoti
Prokopijs no Cēzarejas
Prokopijs no Cēzarejas (500? - 565?) - Bizantijas vēsturnieks, kura darbi ir viens no svarīgākajiem imperatora Justiniāna laika pirmavotiem.
Skatīt Teodoriks Lielais un Prokopijs no Cēzarejas
Ravenna
Ravenna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Skatīt Teodoriks Lielais un Ravenna
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Teodoriks Lielais un Romas impērija
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Teodoriks Lielais un Romas pāvests
Senāts
Senāts bija Senās Romas padome, republikas laikā tas bija padomdevējs orgāns.
Skatīt Teodoriks Lielais un Senāts
Vandaļi
Henriha Leitemana gravējums. Vandaļi ir viena no senākajām ģermāņu ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no Skandināvijas pāri Baltijas jūrai un apmetušies mūsdienu Polijas teritorijā ap 2.
Skatīt Teodoriks Lielais un Vandaļi
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Skatīt Teodoriks Lielais un Vestgoti
Zināms kā Teodorihs, Teodoriks.