Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Aleksandrs Poups, Anglija, Apriņķojuma periods, Ariels (pavadonis), Ass slīpums, Astronoms, Dabiskais pavadonis, Džons Heršels, Diametrs, Ekvators, Karbonāti, Kelvins, Kilometrs, Ledus, Mēness, Metrs, Oberons, Ogļūdeņraži, Oglekļa dioksīds, Orbīta, Poēma, Rotācijas periods, Saule, Sekunde, Starpplanētu zonde, Urāna pavadoņi, Urāns (planēta), Viljams Lasels, Voyager 2, Zeme.
Aleksandrs Poups
Aleksandrs Poups (dzimis, miris) bija 18.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Aleksandrs Poups · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Anglija · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Ariels (pavadonis)
Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ass slīpums
Zemes rotācijas ass slīpums ir 23.44° Ar ass slīpumu astronomijā saprot debess ķermeņu rotācijas ass slīpumu.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Ass slīpums · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Astronoms · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Diametrs · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Ekvators · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Ledus · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Mēness · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Metrs · Redzēt vairāk »
Oberons
Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Oberons · Redzēt vairāk »
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Orbīta · Redzēt vairāk »
Poēma
Poēma ir liroepikas sacerējums, kas no liriska dzejoļa atšķiras ar lielāku apjomu, tam nereti ir sižeta iezīmes.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Poēma · Redzēt vairāk »
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Rotācijas periods · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Saule · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Sekunde · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Urāna pavadoņi
Urānam ir zināmi 27 pavadoņi.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Urāna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Viljams Lasels
Viljams Lasels (dzimis, miris) bija angļu tirgotājs un astronoms.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Viljams Lasels · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Umbriels (pavadonis) un Zeme · Redzēt vairāk »
