Satura rādītājs
20 attiecības: Aktinīdi, Alotropija, Alva, Argons, Atoms, Dimants, Gāze, Grafīts, Jods (elements), Kovalentā saite, Lantanīdi, Metāli, Nemetāli, Normāli apstākļi, Ozons, Pārejas metāli, Sārmu metāli, Sārmzemju metāli, Sērs, Vanādijs.
Aktinīdi
Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).
Skatīt Vienkārša viela un Aktinīdi
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Skatīt Vienkārša viela un Alotropija
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Skatīt Vienkārša viela un Alva
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Skatīt Vienkārša viela un Argons
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Vienkārša viela un Atoms
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Skatīt Vienkārša viela un Dimants
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Vienkārša viela un Gāze
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Skatīt Vienkārša viela un Grafīts
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Skatīt Vienkārša viela un Jods (elements)
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Skatīt Vienkārša viela un Kovalentā saite
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Skatīt Vienkārša viela un Lantanīdi
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Vienkārša viela un Metāli
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Vienkārša viela un Nemetāli
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Skatīt Vienkārša viela un Normāli apstākļi
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Skatīt Vienkārša viela un Ozons
Pārejas metāli
KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.
Skatīt Vienkārša viela un Pārejas metāli
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Skatīt Vienkārša viela un Sārmu metāli
Sārmzemju metāli
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.
Skatīt Vienkārša viela un Sārmzemju metāli
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Vienkārša viela un Sērs
Vanādijs
Vanādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu V un atomskaitli 23.
Skatīt Vienkārša viela un Vanādijs
Zināms kā Elementviela, Elementārviela, Vienkāršas vielas, Vienkāršā viela.