Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Antans Smetona, Baltijas provinces, Brestļitovskas miera līgums, Februāra revolūcija, Ietekmes zona, Jons Basanavičs, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuva, Lietuvas ģerbonis, Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Padome, Polijas Karaliste (1916—1918), Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Ukrainas Valsts, Vācija, Viļņa.
Antans Smetona
Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Antans Smetona · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Ietekmes zona
Britu un Krievijas ietekmes Irānā norobežošana Ietekmes zona jeb ietekmes sfēra ir teritorija ārpus valsts robežām, kurā valsts īsteno kultūras, ekonomiskā, militārā vai politiskā ietekmi.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Ietekmes zona · Redzēt vairāk »
Jons Basanavičs
Jons Basanavičs (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, folklorists, aktīvists, nozīmīgs Lietuvas nacionālās atmodas dalībnieks un publicists (pirmās avīzes lietuviešu valodā Aušra dibinātājs).
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Jons Basanavičs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas ģerbonis
Lietuvas ģerbonis ir viens no Lietuvas simboliem.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Lietuvas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Lietuvas karaliste (1918) · Redzēt vairāk »
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun. Vladas Mironas, Mykolas Biržiška, kun. Alfonsas Petrulis, Saliamonas Banaitis, Petras Klimas, Aleksandrs Stulginskis, Jokūbas Šernas, Pranas Dovydaitis. Lietuvas Padomes delegācija Berlīnē 1918. gada martā. No kreisās: Jurģis Šaulis, Antans Smetona, Justīns Staugaitis, Jons Vileišis. Lietuvas Padome bija 1917.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Lietuvas Padome · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1916—1918)
Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Polijas Karaliste (1916—1918) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Ukrainas Valsts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Viļņas konference (1917) un Viļņa · Redzēt vairāk »
