Satura rādītājs
53 attiecības: Alkšņi, Anēmija, Antigēns, Apses, Atomelektrostacija, Šveice, Bavārija, Bazīdijas, Bērzi, Bērzlapju ģints, Beku dzimta, Cūcene, Centimetrs, Cepurīšu sēnes, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Dezoksiribonukleīnskābe, Dienvidu puslode, Eritrocīti, Imūnsistēma, Indīgās sēnes, Izotops, Kazahstāna, Kātiņš (mikoloģija), Krievija, Krievu valoda, Lapiņas (mikoloģija), Lapiņu sēnes, Latīņu valoda, Latvija, Latvijas PSR, Metāli, Micēlijs, Mieteņu ģints, Mikoloģija, Mikoriza, Mikrometrs, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Polija, Radioaktivitāte, Saprotrofi, Sēņu kulinārija, Sēne, Sēnes, Smilšakmens, Sporas, Stobriņu sēnes, Suga, Tipiskā suga, ... Izvērst indekss (3 vairāk) »
- Nāvējoši indīgās sēnes
Alkšņi
Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.
Skatīt Kailā mietene un Alkšņi
Anēmija
Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību. Anēmija ((anaimía) — 'asins trūkums') jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs.
Skatīt Kailā mietene un Anēmija
Antigēns
Antiviela saistās ar specifisku antigēnu Antigēns ir jebkura viela, kas izraisa imūnsistēmas atbildi, kas izpaužas kā antivielu sekrēcija pret šo vielu.
Skatīt Kailā mietene un Antigēns
Apses
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.
Skatīt Kailā mietene un Apses
Atomelektrostacija
Atomelektrostacija Katenomā, Francijā Atomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (235U, 239Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
Skatīt Kailā mietene un Atomelektrostacija
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Skatīt Kailā mietene un Šveice
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Skatīt Kailā mietene un Bavārija
Bazīdijas
Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.
Skatīt Kailā mietene un Bazīdijas
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Kailā mietene un Bērzi
Bērzlapju ģints
Bērzlapju ģints jeb bērzlapes (Russula) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder bērzlapju dzimtai.
Skatīt Kailā mietene un Bērzlapju ģints
Beku dzimta
Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.
Skatīt Kailā mietene un Beku dzimta
Cūcene
Vecāku cūceņu lapiņas ir dzeltenīgi brūnganas Maskējošā cepurītes krāsa apgrūtina cūceņu pamanīšanu zālē vai sūnās Cūcenes sporas Cūcene galvenokārt aug rudenī un var pazust starp lapām Cūcene (Lactarius turpis, arī Lactarius necator un Lactarius plumbeus) ir Latvijā bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Skatīt Kailā mietene un Cūcene
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Kailā mietene un Centimetrs
Cepurīšu sēnes
Dižā saulsardzene Cepurīšu sēnes ir nosacīts nosaukums, ar kuru populārajā literatūrā apzīmē tādus sēņu valsts organismu augļķermeņus, kuri izveido cepurīti.
Skatīt Kailā mietene un Cepurīšu sēnes
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Skatīt Kailā mietene un Cepurīte (mikoloģija)
Cistīdas
šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.
Skatīt Kailā mietene un Cistīdas
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Kailā mietene un Dezoksiribonukleīnskābe
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Skatīt Kailā mietene un Dienvidu puslode
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Skatīt Kailā mietene un Eritrocīti
Imūnsistēma
Sibīrijas mēra baktērijām Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas.
Skatīt Kailā mietene un Imūnsistēma
Indīgās sēnes
Zaļās mušmires Indīgās sēnes ir sēņu valsts organismu grupa, kuru augļķermeņu sastāvā ir toksīni, kas izraisa organisma darbības traucējumus, saindēšanos vai pat nāvi.
Skatīt Kailā mietene un Indīgās sēnes
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Kailā mietene un Izotops
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Kailā mietene un Kazahstāna
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Skatīt Kailā mietene un Kātiņš (mikoloģija)
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Kailā mietene un Krievija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Kailā mietene un Krievu valoda
Lapiņas (mikoloģija)
Tīmekleņu ģints (''Cortinarius'') sēnes lapiņas Saulsardzeņu ģints sēnes lapiņas ar izcilni Sekstainā gailene ar krokām lapiņu formā Sēnes lapiņas ir lapiņu sēnes cepurītes lejas daļa, kas sastāv no daudzām plānām radiāli un vertikāli izvietotām plāksnītēm — lapiņām ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tām.
Skatīt Kailā mietene un Lapiņas (mikoloģija)
Lapiņu sēnes
Parasta lapiņu sēne — melnganā bērzlape Saldenā pienaine uz savām lapiņām izdala pienainēm raksturīgo piensulu, kas palīdz tās atšķirt no citām sēnēm Plīvura atliekas uz Ravenela mušmires lapiņām sekstainajai gailenei himenofors sastāv no krokām, nevis no lapiņām Lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes ir cepurīšu sēņu grupa, kuru augļķermeņu cepurītes himenofors sastāv no lapiņām.
Skatīt Kailā mietene un Lapiņu sēnes
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Kailā mietene un Latīņu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Kailā mietene un Latvija
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Kailā mietene un Latvijas PSR
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Kailā mietene un Metāli
Micēlijs
Sēņotne Micēlijs (no (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē.
Skatīt Kailā mietene un Micēlijs
Mieteņu ģints
Alkšņu mietene (''Paxillus filamentosus'') Samtainā mietene (''Tapinella atrotomentosa'') Kamoleņu mietene (''Tapinella panuoides'') Mieteņu ģints jeb mietenes (Paxillus) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder mieteņu dzimtai un beku rindai.
Skatīt Kailā mietene un Mieteņu ģints
Mikoloģija
''Coprinopsis phlyctidospora (Romagn.)'' Zaķu tintene Mikoloģija (no sengrieķu: μύκης (mikēs) — 'sēne' un λογία (logíā) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta sēnes, to sistemātiku, taksonomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioloģiju un bioķīmiju.
Skatīt Kailā mietene un Mikoloģija
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Skatīt Kailā mietene un Mikoriza
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Skatīt Kailā mietene un Mikrometrs
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Kailā mietene un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Kailā mietene un Padomju Savienība
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Kailā mietene un Polija
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Kailā mietene un Radioaktivitāte
Saprotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
Skatīt Kailā mietene un Saprotrofi
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Skatīt Kailā mietene un Sēņu kulinārija
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Skatīt Kailā mietene un Sēne
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Kailā mietene un Sēnes
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Kailā mietene un Smilšakmens
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Skatīt Kailā mietene un Sporas
Stobriņu sēnes
Aitu piepe (''Albatrellus ovinus''), kamēr jauna, ir ēdama. Dzeltenbrūnā apšubeka Piena grābeklenes (''Irpex lacteus'') himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Stobriņu sēnes ir sēņu grupa, kuru augļķermeņu himenofors sastāv no stobriņiem.
Skatīt Kailā mietene un Stobriņu sēnes
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Kailā mietene un Suga
Tipiskā suga
Tipiskā suga ir bioloģiska suga, kura ir izvēlēta par augstākas klasifikācijas grupas tipisku pārstāvi un kuras apraksts atbilst šīs grupas aprakstam.
Skatīt Kailā mietene un Tipiskā suga
Trama (mikoloģija)
stobriņu slānis - himenofors. Trama jeb sēnes mīkstums mikoloģijā ir sēnes augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa.
Skatīt Kailā mietene un Trama (mikoloģija)
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Kailā mietene un Ziemeļu puslode
Zobiņbeku ģints
Zobiņbeku ģints (Gyrodon) ir beku rindas un mieteņu dzimtas stobriņu sēņu ģints.
Skatīt Kailā mietene un Zobiņbeku ģints
Skatīt arī
Nāvējoši indīgās sēnes
- Baltā mušmire
- Dzeltensarkanā tīmeklene
- Kailā mietene
- Parastā bisīte
- Patujāra šķiedrgalvīte
- Sarkanbrūnā tīmeklene
- Zaļā mušmire
Zināms kā Brūnā cūcene, Bunkurene, Govene, Govmīža, Paxillus involutus.