Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Aleksandrs Kolčaks, Antante, Austroungārija, Ļevs Trockis, Čeļabinska, Čehoslovākija, Bahmača, Baltā kustība, Brestļitovskas miera līgums, Bruņuvilciens, Centrālās lielvalstis, Edvards Benešs, Februāra revolūcija, Husīti, Irkutska, Jans Žižka, Jans Huss, Jūnija ofensīva, Jekaterinburga, Jirži no Podebradiem, Jukums Vācietis, Krasnojarska, Krievija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Latviešu strēlnieki, Latvijas padomju enciklopēdija, Meņševiki, Milans Rastislavs Štefāniks, Omska, Pirmais pasaules karš, Prāga, Prokops, Romanovu ģimenes nogalināšana, Sibīrija, Silēzija, Slovāki, Sociālistu revolucionāru partija, Tatri, Tomāšs Gariks Masariks, Transsibīrijas dzelzceļš, Troickas bataljons, Vladivostoka, Zboriva.
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Antante · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Ļevs Trockis · Redzēt vairāk »
Čeļabinska
Čeļabinska ir Krievijas Federācijas pilsēta Dienvidurālu austrumu nogāzēs pie Miasas upes, Čeļabinskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Čeļabinska · Redzēt vairāk »
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »
Bahmača
Bahmača ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala austrumos, Bahmačas rajona centrs.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Bahmača · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Bruņuvilciens
Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki. Latvijas armijas bruņuvilciens "Kalpaks" Liepājā 1919. gada novembrī. Pie tā sapulcējušies Lielbritānijas kara flotes jūrnieki. Bruņuvilciens ir bruņots dzelzceļa sastāvs karaspēka atbalstīšanai un patstāvīgai darbībai dzelzceļa joslā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Bruņuvilciens · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Edvards Benešs
Edvards Benešs (dzimis, miris) bija Čehoslovākijas politiķis, viens no Čehoslovākijas izveidotājiem un tās prezidents no 1935.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Edvards Benešs · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Husīti
Husītu karogs ar kausu. Husīti (pašnosaukums, Kališníci) bija 15.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Husīti · Redzēt vairāk »
Irkutska
Irkutska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā pie Irkutas upes ietekas Angārā, apmēram 72 kilometrus no Angāras iztekas no Baikāla pie Transsibīrijas dzelzceļa.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Irkutska · Redzēt vairāk »
Jans Žižka
Jans Žižka no Trocnovas un Kalihas (dzimis ap 1360. gadu, miris) bija husītu - taborītu līderis un karavadonis.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Jans Žižka · Redzēt vairāk »
Jans Huss
Piemineklis veltīts Janam Husam, Prāgas centrālajā laukumā Jans Huss (dzimis 1369. gadā, miris 1415. gada 6. jūlijā), bieži saukts arī Jānis Huss, bija čehu priesteris, filozofs un Kārļa Universitātes rektors Prāgā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Jans Huss · Redzēt vairāk »
Jūnija ofensīva
Ofensīvas gaita Jūnija ofensīva, arī Jūlija ofensīva vai Kerenska ofensīva, bija Krievijas Pagaidu valdības organizēts uzbrukums Pirmajā pasaules karā 1917.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Jūnija ofensīva · Redzēt vairāk »
Jekaterinburga
Jekaterinburga ir pilsēta Urālu centrālajā daļā pie Isetas upes Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Jekaterinburga · Redzēt vairāk »
Jirži no Podebradiem
Jirži no Kunštātas un Podebradiem (dzimis, miris) bija Podebradu dinastijas Bohēmijas karalis no 1458.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Jirži no Podebradiem · Redzēt vairāk »
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »
Krasnojarska
Krasnojarska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā, Krasnojarskas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Krasnojarska · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas padomju enciklopēdija
Latvijas padomju enciklopēdijas sējumi Latvijas padomju enciklopēdija (LPE) ir enciklopēdisks izdevums desmit sējumos ar diviem papildsējumiem.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Latvijas padomju enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Meņševiki
Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Meņševiki · Redzēt vairāk »
Milans Rastislavs Štefāniks
Milans Rastislavs Štefāniks (dzimis, miris) bija slovāku astronoms, lidotājs, karavīrs un politiķis.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Milans Rastislavs Štefāniks · Redzēt vairāk »
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Omska · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prāga
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Prāga · Redzēt vairāk »
Prokops
Prokops var būt.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Prokops · Redzēt vairāk »
Romanovu ģimenes nogalināšana
Romanovu ģimenes nogalināšana bija Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II, viņa sievas Aleksandras Fjodorovnas un piecu bērnu Olgas, Marijas, Tatjanas, Anastasijas un Alekseja nogalināšana 1918.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Romanovu ģimenes nogalināšana · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Silēzija
Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Silēzija · Redzēt vairāk »
Slovāki
Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Slovāki · Redzēt vairāk »
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »
Tatri
Tatri (slovāku un) ir kalnu grēda Centrāleiropā — uz Polijas un Slovākijas robežas.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Tatri · Redzēt vairāk »
Tomāšs Gariks Masariks
Tomāšs Gariks Masariks (dzimis, miris) bija čehu filozofs un sociologs, kā arī Austroungārijas un Čehoslovākijas politiķis.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Tomāšs Gariks Masariks · Redzēt vairāk »
Transsibīrijas dzelzceļš
Baikāla ezera krastā Transsibīrijas dzelzceļš ir dzelzceļu tīkls Krievijā, kas savieno Maskavu ar Tālajiem Austrumiem un Japāņu jūru.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Transsibīrijas dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Troickas bataljons
Troickas latviešu strēlnieku bataljona karavīri 1919. gada oktobrī. Troickas bataljons jeb 1.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Troickas bataljons · Redzēt vairāk »
Vladivostoka
Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Vladivostoka · Redzēt vairāk »
Zboriva
Zboriva ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Zborivas rajona centrs pie Stripas upes.
Jaunums!!: Čehoslovāku leģioni un Zboriva · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Čehoslovāku korpuss, Čehoslovāku leģions.
