Satura rādītājs
26 attiecības: Abja-Paluoja, Almāles muiža, Ķelne, Hiphops, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Krievijas Impērija, Kuldīga, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonija, Livonijas ordeņa mestri, Muiža, Poltavas kauja, Prūsija, Reģu muiža, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts, Ulmale, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Valters fon Pletenbergs, Vācbaltieši, Volmārs Antons fon Šlipenbahs, Vormsāte, Ziemeļreina-Vestfālene, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme.
Abja-Paluoja
Abjas-Paluojas ugunsdzēsēju depo Abja-Paluoja ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Viljandi apriņķī.
Skatīt Šlipenbahi un Abja-Paluoja
Almāles muiža
Almāles muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Kuldīgas novada Alsungas pagasta Almāles ciemā, vēsturiskajā Suitu novadā.
Skatīt Šlipenbahi un Almāles muiža
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Skatīt Šlipenbahi un Ķelne
Hiphops
Hiphops ir mūzikas žanrs un kultūras kustība, kas aizsākās 20.
Skatīt Šlipenbahi un Hiphops
Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.
Skatīt Šlipenbahi un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Šlipenbahi un Krievijas Impērija
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Šlipenbahi un Kuldīga
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Šlipenbahi un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Šlipenbahi un Livonija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Šlipenbahi un Livonijas ordeņa mestri
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Šlipenbahi un Muiža
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Skatīt Šlipenbahi un Poltavas kauja
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Šlipenbahi un Prūsija
Reģu muiža
Reģu muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Kuldīgas novada Alsungas pagasta Reģu ciemā, vēsturiskajā suitu novadā.
Skatīt Šlipenbahi un Reģu muiža
Snēpeles pagasts
Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā.
Skatīt Šlipenbahi un Snēpeles pagasts
Turlavas pagasts
Turlavas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.
Skatīt Šlipenbahi un Turlavas pagasts
Ulmale
Ulmale ir ciems Baltijas jūras piekrastē, Kurzemes rietumos, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Skatīt Šlipenbahi un Ulmale
Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs
Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.
Skatīt Šlipenbahi un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Šlipenbahi un Valters fon Pletenbergs
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Šlipenbahi un Vācbaltieši
Volmārs Antons fon Šlipenbahs
Volmārs Antons fon Šlipenbahs (dzimis, miris) bija Livonijas izcelsmes karavīrs zviedru, vālāk krievu dienestā.
Skatīt Šlipenbahi un Volmārs Antons fon Šlipenbahs
Vormsāte
Vormsāte (agrāk — Dižvormsāte) ir ciems Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Skatīt Šlipenbahi un Vormsāte
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Skatīt Šlipenbahi un Ziemeļreina-Vestfālene
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Šlipenbahi un Zviedrija
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Skatīt Šlipenbahi un Zviedru Igaunija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Šlipenbahi un Zviedru Vidzeme
Zināms kā Fon Šlipenbahs, Šlipenbahs, Šlippenbahi.