Satura rādītājs
43 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Anglija, Bengts Bengtsons Ūksenšerna, Daugavgrīvas cietoksnis, Francija, Frīdrihs Ketlers, Inflantijas vaivadija, Ingrija, Itālija, Jēkabs Ketlers, Karalis, Kņazs, Kokneses muiža, Krievija, Kristīne I Vāsa, Krustpils, Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Liepāja, Lietuva, Manufaktūra, Melluži, Nīderlande, Pauls Einhorns, Piltenes apgabals, Polija, Rīga, Riebiņi, Rietumeiropa, Sēlija, Skola, Skrīveri, Spānija, Valgunde, Vidzeme, Vladislavs IV Vāsa, Zemgale, Zviedru Vidzeme, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 1634. gads.
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Aksels Ūksenšerna
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Anglija
Bengts Bengtsons Ūksenšerna
Bengts Bengtsons Ūksenšerna (1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Bengts Bengtsons Ūksenšerna
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Daugavgrīvas cietoksnis
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Francija
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Skatīt 1634. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Ingrija
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Itālija
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Karalis
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Kņazs
Kokneses muiža
Kokneses muižas kungu māja (pirms Pirmā pasaules kara). Kokneses muižas pils un pareizticīgo baznīca Daugavas stāvkrastā. Kokneses pilsmuižas centra plāns (1865/1883). Kokneses muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā Koknesē.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Kokneses muiža
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Krievija
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Kristīne I Vāsa
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Krustpils
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Kurzeme
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Kurzemes bruņniecība
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Latgale
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Latvija
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Liepāja
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Lietuva
Manufaktūra
Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Manufaktūra
Melluži
Melluži ir daļa no Jūrmalas pilsētas.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Melluži
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Nīderlande
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Pauls Einhorns
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Piltenes apgabals
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Polija
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Rīga
Riebiņi
Riebiņi (agrāk Ribene) ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Riebiņi
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Rietumeiropa
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Sēlija
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Skola
Skrīveri
Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Skrīveri
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Spānija
Valgunde
Valgunde ir ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Valgunde
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Vidzeme
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Vladislavs IV Vāsa
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Zemgale
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch''). Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.
Skatīt 1634. gads Latvijā un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
1634. gads
1634.
Skatīt 1634. gads Latvijā un 1634. gads