Ātrāk nekā pārlūku!
112 attiecības: Abdulmedžids II, Aleksandrs Kuprins, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Saharovs, Anglija, Aphex Twin, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Arnolds Klaucēns, Augusts Neidharts fon Gneizenavs, Austrālija, Austrijas—Prūsijas karš, Austrumeiropa, Ķīna, Ķēriens, Žans Fransuā de Laperūzs, Žoržs Kivjē, Ābrams Kleckins, Ādolfs Loss, Balis Dvarjons, Baltijas ceļš, Cjindao, Džīns Kelijs, Džeimss Kuks, Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems, Deivids Volfs, Dominiks Antonelli, Eižens Anrī Gravlots, Frīdrihs Canders, Garais gads, Gregora kalendārs, Hansjohems Autrums, Hermanis Albats, Honkonga, Igaunija, Itālija, Ivans VI Romanovs, Japāna, Jeļena Bonnere, Jevgeņijs Prigožins, Jurijs Jehanurovs, Kenets Erovs, Kobe Braiants, Laosa, Latvija, Lietuva, Luijs XVI, Lunar Orbiter 1, Mēness, Molotova—Ribentropa pakts, ..., Oleksijs Hončaruks, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pirmais pasaules karš, Rivers Fīnikss, Sergejs Kuds-Sverčkovs, Skots Kāns, Ukraina, Ukrainas karogs, Vācija, Vācu Savienība, Vecā un jaunā stila datumi, Venēcija, Verdzība, Viņa ir īstā, Vilhelms Rozenieks, Viljams Volless, Vladimirs Utkins, Volodimirs Groismans, Zeme, 1305. gads, 1628. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1754. gads, 1769. gads, 1770. gads, 1831. gads, 1839. gads, 1866. gads, 1868. gads, 1879. gads, 1887. gads, 1912. gads, 1914. gads, 1921. gads, 1933. gads, 1937. gads Latvijā, 1938. gads, 1939. gads, 1944. gads, 1948. gads, 1956. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1970. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1983. gads, 1984. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1994. gads Latvijā, 1996. gads, 2000. gads, 2003. gads, 2019. gads, 2021. gads Latvijā, 2023. gads. Izvērst indekss (62 vairāk) »
Abdulmedžids II
Abdulmedžids II (osmaņu turku: عبد المجيد الثانى; vārds dažādos avotos rakstīts atšķirīgi, piemēram, Abdul Mejid, Aakhir Khalifatul Muslimeen Sultan Abd-ul-Mejid, Abdul Medjit,; dzimis, miris) bija pēdējais Osmaņu dinastijas valdnieks un kalifs (1922. gada 19. novembris — 1924. gada 3. marts).
Jaunums!!: 23. augusts un Abdulmedžids II · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Kuprins
Aleksandrs Kuprins (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.
Jaunums!!: 23. augusts un Aleksandrs Kuprins · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Jaunums!!: 23. augusts un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Andrejs Saharovs
Andrejs Saharovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975.
Jaunums!!: 23. augusts un Andrejs Saharovs · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: 23. augusts un Anglija · Redzēt vairāk »
Aphex Twin
Aphex Twin (īstajā vārdā Ričards Deivids Džeimss (Richard David James), dzimis 1971. gada 23. augustā Limerikā) ir velsiešu izcelsmes britu elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Aphex Twin · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 23. augusts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Jaunums!!: 23. augusts un Armēnija · Redzēt vairāk »
Arnolds Klaucēns
Arnolds Klaucēns (dzimis Čitas apgabalā Uļotas ciemā) ir bijušais Latvijas PSR politiķis un PSKP funkcionārs.
Jaunums!!: 23. augusts un Arnolds Klaucēns · Redzēt vairāk »
Augusts Neidharts fon Gneizenavs
Augusts Vilhelms Antonijs grāfs Neidharts fon Gneizenavs (dzimis, miris) bija Saksijā dzimis prūšu ģenerālfelsmaršals, Napoleona karu varonis.
Jaunums!!: 23. augusts un Augusts Neidharts fon Gneizenavs · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: 23. augusts un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrijas—Prūsijas karš
Vācu valstu pozīcijas kara sākumā. Tumši/gaiši zilā Prūsija ar sabiedrotajiem. Tumši/gaiši sarkanā Austrija ar sabiedrotajiem. Zaļās neitrālās valstis. Dzeltenā Šlēzviga-Holšteina Tumši/gaiši zilā - Prūsijas anektētās un politiskajā kontrolē nonākušās teritorijas karam beidzoties. Tumši sarkanā - jaunizveidotā Ziemeļvācu Savienība Austrijas—Prūsijas karš, zināms arī kā Septiņu nedēļu karš un Vācu karš, notika 1866.
Jaunums!!: 23. augusts un Austrijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: 23. augusts un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: 23. augusts un Ķīna · Redzēt vairāk »
Ķēriens
"Ķēriens" ir 2000.
Jaunums!!: 23. augusts un Ķēriens · Redzēt vairāk »
Žans Fransuā de Laperūzs
Žans Fransuā de Galo, grāfs de Laperūzs (dzimis, miris visticamāk 1788. gadā) bija franču jūrasbraucējs, kura ekspedīcija pazuda Okeānijā, veicot pasaules apceļošanu.
Jaunums!!: 23. augusts un Žans Fransuā de Laperūzs · Redzēt vairāk »
Žoržs Kivjē
Žans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (pazīstams kā Žoržs Kivjē; dzimis, miris) bija franču dabaspētnieks un zoologs.
Jaunums!!: 23. augusts un Žoržs Kivjē · Redzēt vairāk »
Ābrams Kleckins
Ābrams Kleckins, arī Kļockins (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija ebreju izcelsmes latviešu žurnālists, Latvijas Universitātes pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: 23. augusts un Ābrams Kleckins · Redzēt vairāk »
Ādolfs Loss
Ādolfs Francis Kārlis Viktors Maria Loss (dzimis, miris) bija austriešu un čehoslovāku arhitekts un arhitektūras teorētiķis, viens no modernisma arhitektūras pamatlicējiem.
Jaunums!!: 23. augusts un Ādolfs Loss · Redzēt vairāk »
Balis Dvarjons
Balis Dvarjons (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis lietuviešu komponists, diriģents, pianists un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: 23. augusts un Balis Dvarjons · Redzēt vairāk »
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Jaunums!!: 23. augusts un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »
Cjindao
Cjindao ir ostas pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē.
Jaunums!!: 23. augusts un Cjindao · Redzēt vairāk »
Džīns Kelijs
Jūdžīns Karens "Džīns" Kelijs (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs.
Jaunums!!: 23. augusts un Džīns Kelijs · Redzēt vairāk »
Džeimss Kuks
Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.
Jaunums!!: 23. augusts un Džeimss Kuks · Redzēt vairāk »
Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems
Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems (dzimis, miris) bija angļu augstmanis, karaļa Džeimsa I favorīts un tuvs draugs, pēc dažu pētnieku domām — mīļākais (vēstulēs karalis dažkārt sauca Bekingemu par sievu vai vīru).
Jaunums!!: 23. augusts un Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems · Redzēt vairāk »
Deivids Volfs
Deivids Volfs (David Alexander Wolf, dzimis) ir bijušais NASA kosmonauts.
Jaunums!!: 23. augusts un Deivids Volfs · Redzēt vairāk »
Dominiks Antonelli
Dominiks Entonijs "Tonijs" Antonelli (Dominic Anthony "Tony" Antonelli, dzimis) ir NASA astronauts.
Jaunums!!: 23. augusts un Dominiks Antonelli · Redzēt vairāk »
Eižens Anrī Gravlots
Eižens Anrī Gravlots (dzimis, miris) bija franču paukotājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Eižens Anrī Gravlots · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Canders
Frīdrihs Canders (dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Frīdrihs Canders · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 23. augusts un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 23. augusts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Hansjohems Autrums
Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum; dzimis, miris) bija vācu zoologs.
Jaunums!!: 23. augusts un Hansjohems Autrums · Redzēt vairāk »
Hermanis Albats
Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.
Jaunums!!: 23. augusts un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »
Honkonga
Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās.
Jaunums!!: 23. augusts un Honkonga · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 23. augusts un Igaunija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: 23. augusts un Itālija · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: 23. augusts un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: 23. augusts un Japāna · Redzēt vairāk »
Jeļena Bonnere
Jeļena Bonnere (Елена Георгиевна Боннэр; dzimusi, mirusi) bija padomju cilvēktiesību aktīviste, disidente, publiciste.
Jaunums!!: 23. augusts un Jeļena Bonnere · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Prigožins
Jevgeņijs Prigožins (dzimis Ļeņingradā, miris Tveras apgabalā) bija Krievijas noziedznieks, uzņēmējs un politiķis, Vāgnera grupas izveidotājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Jevgeņijs Prigožins · Redzēt vairāk »
Jurijs Jehanurovs
Jurijs Jehanurovs (dzimis, Belkačos, Krievijā) ir Ukrainas politiķis, kurš ir bijis premjerministrs no līdz.
Jaunums!!: 23. augusts un Jurijs Jehanurovs · Redzēt vairāk »
Kenets Erovs
Kenets Džozefs Erovs (dzimis, miris) bija amerikāņu ekonomists.
Jaunums!!: 23. augusts un Kenets Erovs · Redzēt vairāk »
Kobe Braiants
Kobe Bīns Braiants (dzimis Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, ASV, miris Kalabasā, Kalifornijā, ASV) bija amerikāņu basketbolists, spēlēja uzbrūkoša aizsarga pozīcijā, ASV basketbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 23. augusts un Kobe Braiants · Redzēt vairāk »
Laosa
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: 23. augusts un Laosa · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 23. augusts un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 23. augusts un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luijs XVI
Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.
Jaunums!!: 23. augusts un Luijs XVI · Redzēt vairāk »
Lunar Orbiter 1
Lunar Orbiter 1 bija NASA programmas Lunar Orbiter kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: 23. augusts un Lunar Orbiter 1 · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: 23. augusts un Mēness · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: 23. augusts un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Oleksijs Hončaruks
Oleksijs Hončaruks (dzimis) ir Ukrainas jurists un politiķis.
Jaunums!!: 23. augusts un Oleksijs Hončaruks · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 23. augusts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 23. augusts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: 23. augusts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rivers Fīnikss
Rivers Džūds Fīnikss (dzimis, miris) bija aktieris un mūziķis no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Jaunums!!: 23. augusts un Rivers Fīnikss · Redzēt vairāk »
Sergejs Kuds-Sverčkovs
Sergejs Kuds-Sverčkovs (Сергей Владимирович Кудь-Сверчков, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.
Jaunums!!: 23. augusts un Sergejs Kuds-Sverčkovs · Redzēt vairāk »
Skots Kāns
Skots Endrū Kāns (dzimis) ir amerikāņu aktieris, režisors, fotogrāfs, rakstnieks un bijušais reperis.
Jaunums!!: 23. augusts un Skots Kāns · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: 23. augusts un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ukrainas karogs
Ukrainas karogs ir viens no Ukrainas oficiālajiem valsts simboliem.
Jaunums!!: 23. augusts un Ukrainas karogs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 23. augusts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu Savienība
Vācu Savienība, saukta arī par Vācu konfederāciju, bija 39 vācu valstu savienība, kas tika izveidota 1815.
Jaunums!!: 23. augusts un Vācu Savienība · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 23. augusts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: 23. augusts un Venēcija · Redzēt vairāk »
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Jaunums!!: 23. augusts un Verdzība · Redzēt vairāk »
Viņa ir īstā
"Viņa ir īstā" ir 1996.
Jaunums!!: 23. augusts un Viņa ir īstā · Redzēt vairāk »
Vilhelms Rozenieks
Johans Ernsts Vilhelms Rozenieks (dzimis Ilzenes muižā, miris Vācijā) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Vilhelms Rozenieks · Redzēt vairāk »
Viljams Volless
Viljams Volless (dzimis ap 1270. gadu, miris) bija skotu feodālis un karavadonis, kas vadīja skotu pretošanos angļu okupācijai Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā.
Jaunums!!: 23. augusts un Viljams Volless · Redzēt vairāk »
Vladimirs Utkins
Vladimirs Utkins (dzimis, miris) bija Latvijas krievu ķirurgs pulmonologs, habilitētais medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1993).
Jaunums!!: 23. augusts un Vladimirs Utkins · Redzēt vairāk »
Volodimirs Groismans
Volodimirs Groismans (dzimis) ir Ukrainas politiķis.
Jaunums!!: 23. augusts un Volodimirs Groismans · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: 23. augusts un Zeme · Redzēt vairāk »
1305. gads
1305.
Jaunums!!: 23. augusts un 1305. gads · Redzēt vairāk »
1628. gads
1628.
Jaunums!!: 23. augusts un 1628. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: 23. augusts un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: 23. augusts un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1754. gads
1754.
Jaunums!!: 23. augusts un 1754. gads · Redzēt vairāk »
1769. gads
1769.
Jaunums!!: 23. augusts un 1769. gads · Redzēt vairāk »
1770. gads
1770.
Jaunums!!: 23. augusts un 1770. gads · Redzēt vairāk »
1831. gads
1831.
Jaunums!!: 23. augusts un 1831. gads · Redzēt vairāk »
1839. gads
1839.
Jaunums!!: 23. augusts un 1839. gads · Redzēt vairāk »
1866. gads
1866.
Jaunums!!: 23. augusts un 1866. gads · Redzēt vairāk »
1868. gads
1868.
Jaunums!!: 23. augusts un 1868. gads · Redzēt vairāk »
1879. gads
1879.
Jaunums!!: 23. augusts un 1879. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: 23. augusts un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: 23. augusts un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: 23. augusts un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: 23. augusts un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: 23. augusts un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1937. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1937. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: 23. augusts un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: 23. augusts un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: 23. augusts un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: 23. augusts un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 23. augusts un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: 23. augusts un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: 23. augusts un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: 23. augusts un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1976. gads
1976.
Jaunums!!: 23. augusts un 1976. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1978. gads · Redzēt vairāk »
1983. gads
1983.
Jaunums!!: 23. augusts un 1983. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: 23. augusts un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: 23. augusts un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: 23. augusts un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1994. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1994. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: 23. augusts un 1996. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: 23. augusts un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: 23. augusts un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2019. gads
2019.
Jaunums!!: 23. augusts un 2019. gads · Redzēt vairāk »
2021. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 23. augusts un 2021. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2023. gads
2023.
Jaunums!!: 23. augusts un 2023. gads · Redzēt vairāk »
