Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

23. augusts

Indekss 23. augusts

23.

113 attiecības: Abdulmedžids II, Aleksandrs Kuprins, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Saharovs, Anglija, Aphex Twin, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Augusts Neidharts fon Gneizenavs, Austrālija, Austrijas—Prūsijas karš, Austrumeiropa, Ķīna, Žans Fransuā de Laperūzs, Žoržs Kivjē, Ādolfs Loss, Balis Dvarjons, Baltijas ceļš, Berlīne, Džīns Kelijs, Džeimss Kuks, Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems, Deivids Volfs, Dominiks Antonelli, Francija, Frīdrihs Canders, Garais gads, Gregora kalendārs, Hansjohems Autrums, Hermanis Albats, Honkonga, Igaunija, Itālija, Ivans VI Romanovs, Japāna, Jeļena Bonnere, Jurijs Jehanurovs, Kenets Erovs, Kobe Braiants, Laosa, Latvija, Lietuva, Luijs XVI, Lunar Orbiter 1, Madride, Mēness, Molotova—Ribentropa pakts, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Parīze, ..., Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos, Pasaules čempionāts vieglatlētikā, Pirmais pasaules karš, Sendenī, Spānija, Tokija, Vācija, Vācu Savienība, Vecā un jaunā stila datumi, Venēcija, Vilhelms Rozenieks, Viljams Volless, Zeme, 1270. gads, 1305. gads, 1592. gads, 1628. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1754. gads, 1760. gads, 1764. gads, 1769. gads, 1770. gads, 1788. gads, 1793. gads, 1831. gads, 1832. gads, 1839. gads, 1866. gads, 1868. gads, 1870. gads, 1879. gads, 1887. gads, 1904. gads, 1907. gads, 1912. gads, 1914. gads, 1921. gads, 1933. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1944. gads, 1948. gads, 1951. gads, 1956. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1996. gads, 2003. gads, 2009. gads, 2010. gads. Izvērst indekss (63 vairāk) »

Abdulmedžids II

Abdulmedžids II (osmaņu turku: عبد المجيد الثانى; vārds dažādos avotos rakstīts atšķirīgi, piemēram, Abdul Mejid, Aakhir Khalifatul Muslimeen Sultan Abd-ul-Mejid, Abdul Medjit,; dzimis, miris) bija pēdējais Osmaņu dinastijas valdnieks un kalifs (1922. gada 19. novembris — 1924. gada 3. marts).

Jaunums!!: 23. augusts un Abdulmedžids II · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kuprins

Aleksandrs Kuprins (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.

Jaunums!!: 23. augusts un Aleksandrs Kuprins · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēda Kalniņa piemineklis Rīgā Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: 23. augusts un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Andrejs Saharovs

Andrejs Saharovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975.

Jaunums!!: 23. augusts un Andrejs Saharovs · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 23. augusts un Anglija · Redzēt vairāk »

Aphex Twin

Aphex Twin (īstajā vārdā Ričards Deivids Džeimss (Richard David James), *1971. gada 23. augustā Limerikā) - velsiešu izcelsmes britu elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs.

Jaunums!!: 23. augusts un Aphex Twin · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 23. augusts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.

Jaunums!!: 23. augusts un Armēnija · Redzēt vairāk »

Augusts Neidharts fon Gneizenavs

Augusts Vilhelms Antonijs grāfs Neidharts fon Gneizenavs (dzimis, miris) bija Saksijā dzimis prūšu ģenerālfelsmaršals, Napoleona karu varonis.

Jaunums!!: 23. augusts un Augusts Neidharts fon Gneizenavs · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: 23. augusts un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrijas—Prūsijas karš

Vācu valstu pozīcijas kara sākumā. Tumši/gaiši zilā Prūsija ar sabiedrotajiem. Tumši/gaiši sarkanā Austrija ar sabiedrotajiem. Zaļās neitrālās valstis. Dzeltenā Šlēzviga-Holšteina Tumši/gaiši zilā - Prūsijas anektētās un politiskajā kontrolē nonākušās teritorijas karam beidzoties. Tumši sarkanā - jaunizveidotā Ziemeļvācu Savienība Austrijas—Prūsijas karš, zināms arī kā Septiņu nedēļu karš un Vācu karš, notika 1866.

Jaunums!!: 23. augusts un Austrijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Maķedonija (jeb FYROM), Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: 23. augusts un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 23. augusts un Ķīna · Redzēt vairāk »

Žans Fransuā de Laperūzs

Žans Fransuā de Galo, grāfs de Laperūzs (dzimis, miris visticamāk 1788. gadā) bija franču jūrasbraucējs, kura ekspedīcija pazuda Okeānijā, veicot pasaules apceļošanu.

Jaunums!!: 23. augusts un Žans Fransuā de Laperūzs · Redzēt vairāk »

Žoržs Kivjē

Žans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (pazīstams kā Žoržs Kivjē; dzimis, miris) bija franču dabaspētnieks un zoologs.

Jaunums!!: 23. augusts un Žoržs Kivjē · Redzēt vairāk »

Ādolfs Loss

Ādolfs Francis Kārlis Viktors Maria Loss (dzimis, miris) bija austriešu un čehoslovāku arhitekts un arhitektūras teorētiķis, viens no modernisma arhitektūras pamatlicējiem.

Jaunums!!: 23. augusts un Ādolfs Loss · Redzēt vairāk »

Balis Dvarjons

Balis Dvarjons (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis lietuviešu komponists, diriģents, pianists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: 23. augusts un Balis Dvarjons · Redzēt vairāk »

Baltijas ceļš

23 Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika plkst.

Jaunums!!: 23. augusts un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: 23. augusts un Berlīne · Redzēt vairāk »

Džīns Kelijs

Džīns Kelijs (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs.

Jaunums!!: 23. augusts un Džīns Kelijs · Redzēt vairāk »

Džeimss Kuks

Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.

Jaunums!!: 23. augusts un Džeimss Kuks · Redzēt vairāk »

Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems

Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems (dzimis, miris) bija angļu augstmanis, karaļa Džeimsa I favorīts un tuvs draugs, pēc dažu pētnieku domām — mīļākais (vēstulēs karalis dažkārt sauca Bekingemu par sievu vai vīru).

Jaunums!!: 23. augusts un Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems · Redzēt vairāk »

Deivids Volfs

Deivids Volfs (David Alexander Wolf, dzimis) ir bijušais NASA kosmonauts.

Jaunums!!: 23. augusts un Deivids Volfs · Redzēt vairāk »

Dominiks Antonelli

Dominiks Antonelli (Dominic Anthony "Tony" Antonelli, dzimis) ir NASA kosmonauts.

Jaunums!!: 23. augusts un Dominiks Antonelli · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 23. augusts un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Canders

Frīdrihs Canders (dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs.

Jaunums!!: 23. augusts un Frīdrihs Canders · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 23. augusts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 23. augusts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hansjohems Autrums

Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum; dzimis, miris) bija vācu zoologs.

Jaunums!!: 23. augusts un Hansjohems Autrums · Redzēt vairāk »

Hermanis Albats

Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.

Jaunums!!: 23. augusts un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »

Honkonga

Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās.

Jaunums!!: 23. augusts un Honkonga · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 23. augusts un Igaunija · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 23. augusts un Itālija · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Jaunums!!: 23. augusts un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 23. augusts un Japāna · Redzēt vairāk »

Jeļena Bonnere

Jeļena Bonnere (Елена Георгиевна Боннэр; dzimusi, mirusi) bija padomju cilvēktiesību aktīviste, disidente, publiciste.

Jaunums!!: 23. augusts un Jeļena Bonnere · Redzēt vairāk »

Jurijs Jehanurovs

Jurijs Jehanurovs (dzimis, Belkačos, Krievijā) ir Ukrainas politiķis, kurš ir bijis premjerministrs no līdz.

Jaunums!!: 23. augusts un Jurijs Jehanurovs · Redzēt vairāk »

Kenets Erovs

Kenets Džozefs Erovs (dzimis, miris) bija amerikāņu ekonomists.

Jaunums!!: 23. augusts un Kenets Erovs · Redzēt vairāk »

Kobe Braiants

Kobe Bīns Braiants (dzimis Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkoša aizsarga pozīcijā, ASV basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 23. augusts un Kobe Braiants · Redzēt vairāk »

Laosa

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 23. augusts un Laosa · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 23. augusts un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 23. augusts un Lietuva · Redzēt vairāk »

Luijs XVI

Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.

Jaunums!!: 23. augusts un Luijs XVI · Redzēt vairāk »

Lunar Orbiter 1

Lunar Orbiter 1 bija NASA programmas Lunar Orbiter kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: 23. augusts un Lunar Orbiter 1 · Redzēt vairāk »

Madride

Madride ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: 23. augusts un Madride · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: 23. augusts un Mēness · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Molotova-Ribentropa paktā plānotās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: 23. augusts un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 23. augusts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 23. augusts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 23. augusts un Parīze · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos ir Pasaules čempionāts, kurā sportisti sacenšas daiļlēkšanā, peldēšanā, peldēšanā atklātajos ūdeņos, sinhronajā peldēšanā un ūdenspolo.

Jaunums!!: 23. augusts un Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts vieglatlētikā

Pasaules čempionāts vieglatlētikā ir svarīgākās vieglatlētikas sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divosgados.

Jaunums!!: 23. augusts un Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: 23. augusts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Sendenī

Sendenī ir komūna un Francijas galvaspilsētas Parīzes piepilsēta.

Jaunums!!: 23. augusts un Sendenī · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 23. augusts un Spānija · Redzēt vairāk »

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc japāņu likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.

Jaunums!!: 23. augusts un Tokija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 23. augusts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu Savienība

Vācu Savienība, saukta arī par Vācu konfederāciju, bija 39 vācu valstu savienība, kas tika izveidota 1815.

Jaunums!!: 23. augusts un Vācu Savienība · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 23. augusts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Venēcija

Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.

Jaunums!!: 23. augusts un Venēcija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Rozenieks

Johans Ernsts Vilhelms Rozenieks (dzimis Ilzenes muižā, miris) bija luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: 23. augusts un Vilhelms Rozenieks · Redzēt vairāk »

Viljams Volless

Viljams Volless (dzimis ap 1270. gadu, miris) bija skotu feodālis un karavadonis, kas vadīja skotu pretošanos angļu okupācijai Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā.

Jaunums!!: 23. augusts un Viljams Volless · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: 23. augusts un Zeme · Redzēt vairāk »

1270. gads

1206.

Jaunums!!: 23. augusts un 1270. gads · Redzēt vairāk »

1305. gads

1305.

Jaunums!!: 23. augusts un 1305. gads · Redzēt vairāk »

1592. gads

1592.

Jaunums!!: 23. augusts un 1592. gads · Redzēt vairāk »

1628. gads

1628.

Jaunums!!: 23. augusts un 1628. gads · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

Jaunums!!: 23. augusts un 1740. gads · Redzēt vairāk »

1741. gads

1741.

Jaunums!!: 23. augusts un 1741. gads · Redzēt vairāk »

1754. gads

1754.

Jaunums!!: 23. augusts un 1754. gads · Redzēt vairāk »

1760. gads

1760.

Jaunums!!: 23. augusts un 1760. gads · Redzēt vairāk »

1764. gads

1764.

Jaunums!!: 23. augusts un 1764. gads · Redzēt vairāk »

1769. gads

1769.

Jaunums!!: 23. augusts un 1769. gads · Redzēt vairāk »

1770. gads

1770.

Jaunums!!: 23. augusts un 1770. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: 23. augusts un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1793. gads

1793.

Jaunums!!: 23. augusts un 1793. gads · Redzēt vairāk »

1831. gads

1831.

Jaunums!!: 23. augusts un 1831. gads · Redzēt vairāk »

1832. gads

1832.

Jaunums!!: 23. augusts un 1832. gads · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

Jaunums!!: 23. augusts un 1839. gads · Redzēt vairāk »

1866. gads

1866.

Jaunums!!: 23. augusts un 1866. gads · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: 23. augusts un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870 (MDCCCLXX) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 23. augusts un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 23. augusts un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: 23. augusts un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 23. augusts un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 23. augusts un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 23. augusts un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 23. augusts un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 23. augusts un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 23. augusts un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 23. augusts un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 23. augusts un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 23. augusts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 23. augusts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 23. augusts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 23. augusts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 23. augusts un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 23. augusts un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 23. augusts un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 23. augusts un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 23. augusts un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 23. augusts un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 23. augusts un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 23. augusts un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 23. augusts un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 23. augusts un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 23. augusts un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 23. augusts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 23. augusts un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 23. augusts un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 23. augusts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: 23. augusts un 2009. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: 23. augusts un 2010. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »