Ātrāk nekā pārlūku!
113 attiecības: Abdulmedžids II, Aleksandrs Kuprins, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Saharovs, Anglija, Aphex Twin, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Augusts Neidharts fon Gneizenavs, Austrālija, Austrijas—Prūsijas karš, Austrumeiropa, Ķīna, Žans Fransuā de Laperūzs, Žoržs Kivjē, Ādolfs Loss, Balis Dvarjons, Baltijas ceļš, Berlīne, Džīns Kelijs, Džeimss Kuks, Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems, Deivids Volfs, Dominiks Antonelli, Francija, Frīdrihs Canders, Garais gads, Gregora kalendārs, Hansjohems Autrums, Hermanis Albats, Honkonga, Igaunija, Itālija, Ivans VI Romanovs, Japāna, Jeļena Bonnere, Jurijs Jehanurovs, Kenets Erovs, Kobe Braiants, Laosa, Latvija, Lietuva, Luijs XVI, Lunar Orbiter 1, Madride, Mēness, Molotova—Ribentropa pakts, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Parīze, ..., Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos, Pasaules čempionāts vieglatlētikā, Pirmais pasaules karš, Sendenī, Spānija, Tokija, Vācija, Vācu Savienība, Vecā un jaunā stila datumi, Venēcija, Vilhelms Rozenieks, Viljams Volless, Zeme, 1270. gads, 1305. gads, 1592. gads, 1628. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1754. gads, 1760. gads, 1764. gads, 1769. gads, 1770. gads, 1788. gads, 1793. gads, 1831. gads, 1832. gads, 1839. gads, 1866. gads, 1868. gads, 1870. gads, 1879. gads, 1887. gads, 1904. gads, 1907. gads, 1912. gads, 1914. gads, 1921. gads, 1933. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1944. gads, 1948. gads, 1951. gads, 1956. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1996. gads, 2003. gads, 2009. gads, 2010. gads. Izvērst indekss (63 vairāk) »
Abdulmedžids II
Abdulmedžids II (osmaņu turku: عبد المجيد الثانى; vārds dažādos avotos rakstīts atšķirīgi, piemēram, Abdul Mejid, Aakhir Khalifatul Muslimeen Sultan Abd-ul-Mejid, Abdul Medjit,; dzimis, miris) bija pēdējais Osmaņu dinastijas valdnieks un kalifs (1922. gada 19. novembris — 1924. gada 3. marts).
Jaunums!!: 23. augusts un Abdulmedžids II · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Kuprins
Aleksandrs Kuprins (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.
Jaunums!!: 23. augusts un Aleksandrs Kuprins · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēda Kalniņa piemineklis Rīgā Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Jaunums!!: 23. augusts un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Andrejs Saharovs
Andrejs Saharovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975.
Jaunums!!: 23. augusts un Andrejs Saharovs · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: 23. augusts un Anglija · Redzēt vairāk »
Aphex Twin
Aphex Twin (īstajā vārdā Ričards Deivids Džeimss (Richard David James), *1971. gada 23. augustā Limerikā) - velsiešu izcelsmes britu elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Aphex Twin · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 23. augusts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Jaunums!!: 23. augusts un Armēnija · Redzēt vairāk »
Augusts Neidharts fon Gneizenavs
Augusts Vilhelms Antonijs grāfs Neidharts fon Gneizenavs (dzimis, miris) bija Saksijā dzimis prūšu ģenerālfelsmaršals, Napoleona karu varonis.
Jaunums!!: 23. augusts un Augusts Neidharts fon Gneizenavs · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: 23. augusts un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrijas—Prūsijas karš
Vācu valstu pozīcijas kara sākumā. Tumši/gaiši zilā Prūsija ar sabiedrotajiem. Tumši/gaiši sarkanā Austrija ar sabiedrotajiem. Zaļās neitrālās valstis. Dzeltenā Šlēzviga-Holšteina Tumši/gaiši zilā - Prūsijas anektētās un politiskajā kontrolē nonākušās teritorijas karam beidzoties. Tumši sarkanā - jaunizveidotā Ziemeļvācu Savienība Austrijas—Prūsijas karš, zināms arī kā Septiņu nedēļu karš un Vācu karš, notika 1866.
Jaunums!!: 23. augusts un Austrijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Maķedonija (jeb FYROM), Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: 23. augusts un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: 23. augusts un Ķīna · Redzēt vairāk »
Žans Fransuā de Laperūzs
Žans Fransuā de Galo, grāfs de Laperūzs (dzimis, miris visticamāk 1788. gadā) bija franču jūrasbraucējs, kura ekspedīcija pazuda Okeānijā, veicot pasaules apceļošanu.
Jaunums!!: 23. augusts un Žans Fransuā de Laperūzs · Redzēt vairāk »
Žoržs Kivjē
Žans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (pazīstams kā Žoržs Kivjē; dzimis, miris) bija franču dabaspētnieks un zoologs.
Jaunums!!: 23. augusts un Žoržs Kivjē · Redzēt vairāk »
Ādolfs Loss
Ādolfs Francis Kārlis Viktors Maria Loss (dzimis, miris) bija austriešu un čehoslovāku arhitekts un arhitektūras teorētiķis, viens no modernisma arhitektūras pamatlicējiem.
Jaunums!!: 23. augusts un Ādolfs Loss · Redzēt vairāk »
Balis Dvarjons
Balis Dvarjons (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis lietuviešu komponists, diriģents, pianists un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: 23. augusts un Balis Dvarjons · Redzēt vairāk »
Baltijas ceļš
23 Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika plkst.
Jaunums!!: 23. augusts un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: 23. augusts un Berlīne · Redzēt vairāk »
Džīns Kelijs
Džīns Kelijs (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs.
Jaunums!!: 23. augusts un Džīns Kelijs · Redzēt vairāk »
Džeimss Kuks
Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.
Jaunums!!: 23. augusts un Džeimss Kuks · Redzēt vairāk »
Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems
Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems (dzimis, miris) bija angļu augstmanis, karaļa Džeimsa I favorīts un tuvs draugs, pēc dažu pētnieku domām — mīļākais (vēstulēs karalis dažkārt sauca Bekingemu par sievu vai vīru).
Jaunums!!: 23. augusts un Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems · Redzēt vairāk »
Deivids Volfs
Deivids Volfs (David Alexander Wolf, dzimis) ir bijušais NASA kosmonauts.
Jaunums!!: 23. augusts un Deivids Volfs · Redzēt vairāk »
Dominiks Antonelli
Dominiks Antonelli (Dominic Anthony "Tony" Antonelli, dzimis) ir NASA kosmonauts.
Jaunums!!: 23. augusts un Dominiks Antonelli · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 23. augusts un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Canders
Frīdrihs Canders (dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Frīdrihs Canders · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 23. augusts un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 23. augusts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Hansjohems Autrums
Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum; dzimis, miris) bija vācu zoologs.
Jaunums!!: 23. augusts un Hansjohems Autrums · Redzēt vairāk »
Hermanis Albats
Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.
Jaunums!!: 23. augusts un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »
Honkonga
Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās.
Jaunums!!: 23. augusts un Honkonga · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: 23. augusts un Igaunija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: 23. augusts un Itālija · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: 23. augusts un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: 23. augusts un Japāna · Redzēt vairāk »
Jeļena Bonnere
Jeļena Bonnere (Елена Георгиевна Боннэр; dzimusi, mirusi) bija padomju cilvēktiesību aktīviste, disidente, publiciste.
Jaunums!!: 23. augusts un Jeļena Bonnere · Redzēt vairāk »
Jurijs Jehanurovs
Jurijs Jehanurovs (dzimis, Belkačos, Krievijā) ir Ukrainas politiķis, kurš ir bijis premjerministrs no līdz.
Jaunums!!: 23. augusts un Jurijs Jehanurovs · Redzēt vairāk »
Kenets Erovs
Kenets Džozefs Erovs (dzimis, miris) bija amerikāņu ekonomists.
Jaunums!!: 23. augusts un Kenets Erovs · Redzēt vairāk »
Kobe Braiants
Kobe Bīns Braiants (dzimis Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkoša aizsarga pozīcijā, ASV basketbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 23. augusts un Kobe Braiants · Redzēt vairāk »
Laosa
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: 23. augusts un Laosa · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 23. augusts un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 23. augusts un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luijs XVI
Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.
Jaunums!!: 23. augusts un Luijs XVI · Redzēt vairāk »
Lunar Orbiter 1
Lunar Orbiter 1 bija NASA programmas Lunar Orbiter kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: 23. augusts un Lunar Orbiter 1 · Redzēt vairāk »
Madride
Madride ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: 23. augusts un Madride · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: 23. augusts un Mēness · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Molotova-Ribentropa paktā plānotās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: 23. augusts un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.
Jaunums!!: 23. augusts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 23. augusts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: 23. augusts un Parīze · Redzēt vairāk »
Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos
Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos ir Pasaules čempionāts, kurā sportisti sacenšas daiļlēkšanā, peldēšanā, peldēšanā atklātajos ūdeņos, sinhronajā peldēšanā un ūdenspolo.
Jaunums!!: 23. augusts un Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos · Redzēt vairāk »
Pasaules čempionāts vieglatlētikā
Pasaules čempionāts vieglatlētikā ir svarīgākās vieglatlētikas sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divosgados.
Jaunums!!: 23. augusts un Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: 23. augusts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Sendenī
Sendenī ir komūna un Francijas galvaspilsētas Parīzes piepilsēta.
Jaunums!!: 23. augusts un Sendenī · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: 23. augusts un Spānija · Redzēt vairāk »
Tokija
Tokija (東京, Tōkyō), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc japāņu likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.
Jaunums!!: 23. augusts un Tokija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 23. augusts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu Savienība
Vācu Savienība, saukta arī par Vācu konfederāciju, bija 39 vācu valstu savienība, kas tika izveidota 1815.
Jaunums!!: 23. augusts un Vācu Savienība · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 23. augusts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: 23. augusts un Venēcija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Rozenieks
Johans Ernsts Vilhelms Rozenieks (dzimis Ilzenes muižā, miris) bija luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: 23. augusts un Vilhelms Rozenieks · Redzēt vairāk »
Viljams Volless
Viljams Volless (dzimis ap 1270. gadu, miris) bija skotu feodālis un karavadonis, kas vadīja skotu pretošanos angļu okupācijai Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā.
Jaunums!!: 23. augusts un Viljams Volless · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: 23. augusts un Zeme · Redzēt vairāk »
1270. gads
1206.
Jaunums!!: 23. augusts un 1270. gads · Redzēt vairāk »
1305. gads
1305.
Jaunums!!: 23. augusts un 1305. gads · Redzēt vairāk »
1592. gads
1592.
Jaunums!!: 23. augusts un 1592. gads · Redzēt vairāk »
1628. gads
1628.
Jaunums!!: 23. augusts un 1628. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: 23. augusts un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: 23. augusts un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1754. gads
1754.
Jaunums!!: 23. augusts un 1754. gads · Redzēt vairāk »
1760. gads
1760.
Jaunums!!: 23. augusts un 1760. gads · Redzēt vairāk »
1764. gads
1764.
Jaunums!!: 23. augusts un 1764. gads · Redzēt vairāk »
1769. gads
1769.
Jaunums!!: 23. augusts un 1769. gads · Redzēt vairāk »
1770. gads
1770.
Jaunums!!: 23. augusts un 1770. gads · Redzēt vairāk »
1788. gads
1788.
Jaunums!!: 23. augusts un 1788. gads · Redzēt vairāk »
1793. gads
1793.
Jaunums!!: 23. augusts un 1793. gads · Redzēt vairāk »
1831. gads
1831.
Jaunums!!: 23. augusts un 1831. gads · Redzēt vairāk »
1832. gads
1832.
Jaunums!!: 23. augusts un 1832. gads · Redzēt vairāk »
1839. gads
1839.
Jaunums!!: 23. augusts un 1839. gads · Redzēt vairāk »
1866. gads
1866.
Jaunums!!: 23. augusts un 1866. gads · Redzēt vairāk »
1868. gads
1868.
Jaunums!!: 23. augusts un 1868. gads · Redzēt vairāk »
1870. gads
1870 (MDCCCLXX) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1870. gads · Redzēt vairāk »
1879. gads
1879.
Jaunums!!: 23. augusts un 1879. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: 23. augusts un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: 23. augusts un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: 23. augusts un 1907. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: 23. augusts un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: 23. augusts un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: 23. augusts un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: 23. augusts un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: 23. augusts un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 23. augusts un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: 23. augusts un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1951. gads
1951.
Jaunums!!: 23. augusts un 1951. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: 23. augusts un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 23. augusts un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: 23. augusts un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: 23. augusts un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 23. augusts un 1978. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: 23. augusts un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: 23. augusts un 1986. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: 23. augusts un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: 23. augusts un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: 23. augusts un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: 23. augusts un 1996. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: 23. augusts un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: 23. augusts un 2009. gads · Redzēt vairāk »
2010. gads
2010.
Jaunums!!: 23. augusts un 2010. gads · Redzēt vairāk »
