Ātrāk nekā pārlūku!
88 attiecības: Afganistāna, Amerikas Savienotās Valstis, Anna Poļitkovska, Apvienotā Karaliste, Arčibalds Vordens, Augusts Lēbers, Austroungārija, Ķīna, Āzijas spēles, Boriss Bērziņš, Deivids Hafmens, Dezmonds Tutu, Dida, Edgars Alans Po, Emīls Krēpelins, Enki Bilāls, Garais gads, Gregora kalendārs, Harolds Kroto, Heinrihs Himlers, Jānis Sproģis, Jo-Jo Ma, Johans Kristofs Bērenss, Juris Kaža, Karena Nīberga, Konrāds Lorencs, Latvija, Lietuva, Luksemburgu Elizabete, Maikls Vitakers Smits, Mēness, Nikola I Petrovičs, Nikolajs Rindjuks, Nilss Bors, Noriks Abe, Padomju Savienība, Pauls Hausers, Pekina, Polija, Ramizs Alija, Saimons Kauels, Valentīna Helmūte, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Viktors Hatuļevs, Viljams Lods, Vinčenco Sospiri, Vladimirs Putins, 1. Saeima, 1409. gads, ..., 1573. gads, 1729. gads, 1842. gads, 1849. gads, 1865. gads, 1879. gads, 1880. gads, 1885. gads, 1900. gads, 1903. gads, 1920. gads, 1922. gads Latvijā, 1926. gads, 1928. gads Latvijā, 1930. gads Latvijā, 1931. gads, 1939. gads, 1943. gads, 1949. gads, 1949. gads Latvijā, 1951. gads, 1952. gads, 1955. gads, 1957. gads, 1959. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1973. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1990. gads, 1994. gads Latvijā, 1999. gads, 2001. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2011. gads, 2022. gads Latvijā. Izvērst indekss (38 vairāk) »
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: 7. oktobris un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 7. oktobris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anna Poļitkovska
Anna Poļitkovska (dzimusi Anna Mazepa, mirusi) bija ukraiņu izcelsmes Krievijas žurnāliste, rakstniece un cilvēktiesību aizstāve.
Jaunums!!: 7. oktobris un Anna Poļitkovska · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 7. oktobris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arčibalds Vordens
Arčibalds Vordens (dzimis, miris) bija britu tenisists, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Arčibalds Vordens · Redzēt vairāk »
Augusts Lēbers
Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).
Jaunums!!: 7. oktobris un Augusts Lēbers · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: 7. oktobris un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: 7. oktobris un Ķīna · Redzēt vairāk »
Āzijas spēles
Āzijas spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus un kurās piedalās sportisti no Āzijas valstīm.
Jaunums!!: 7. oktobris un Āzijas spēles · Redzēt vairāk »
Boriss Bērziņš
Boriss Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Boriss Bērziņš · Redzēt vairāk »
Deivids Hafmens
Deivids Alberts Hafmens (—) bija datorzinātnes pionieris.
Jaunums!!: 7. oktobris un Deivids Hafmens · Redzēt vairāk »
Dezmonds Tutu
Dezmonds Mpilo Tutu (Desmond Mpilo Tutu; dzimis, miris) bija Dienvidāfrikas aktīvists un bijušais anglikāņu bīskaps, kurš kļuva pazīstams visā pasaulē 1980.
Jaunums!!: 7. oktobris un Dezmonds Tutu · Redzēt vairāk »
Dida
Nelsons de Žesuss Silva (dzimis, Irarā, Brazīlijā), pazīstams kā Dida, ir bijušais brazīliešu vārtsargs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Dida · Redzēt vairāk »
Edgars Alans Po
Edgars Alans Po (dzimis Bostonā, miris Baltimorā) bija amerikāņu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis, viens no ievērojamākajiem romantisma literatūras pārstāvjiem ASV.
Jaunums!!: 7. oktobris un Edgars Alans Po · Redzēt vairāk »
Emīls Krēpelins
Emīls Krēpelins (dzimis, miris) bija vācu psihiatrs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Emīls Krēpelins · Redzēt vairāk »
Enki Bilāls
Enki Bilāls Enki Bilāls, īstajā vārdā Eness Bilalovičs (Enes Bilalović; dzimis Belgradā) ir dienvidslāvu izcelsmes franču komiksu mākslinieks un kinorežisors.
Jaunums!!: 7. oktobris un Enki Bilāls · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 7. oktobris un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 7. oktobris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Harolds Kroto
Sers Harolds "Harijs" Valters Kroto (dzimis kā Krotošiners, miris) ir angļu ķīmiķis.
Jaunums!!: 7. oktobris un Harolds Kroto · Redzēt vairāk »
Heinrihs Himlers
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »
Jānis Sproģis
Jānis Sproģis (dzimis Kuldīgā, miris Rīgā) bija latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Jānis Sproģis · Redzēt vairāk »
Jo-Jo Ma
Jo-Jo Ma ( — Yo-Yo Ma; dzimis) ir Francijā dzimis ķīniešu izcelsmes ASV čellists.
Jaunums!!: 7. oktobris un Jo-Jo Ma · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Bērenss
Jozefam II sakarā ar viņa viesošanos Rīgā 1780. gadā. Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.
Jaunums!!: 7. oktobris un Johans Kristofs Bērenss · Redzēt vairāk »
Juris Kaža
Juris Kaža (dzimis, Detmoldā, Vācijā) ir latviešu žurnālists un blogeris.
Jaunums!!: 7. oktobris un Juris Kaža · Redzēt vairāk »
Karena Nīberga
Karena Nīberga (Karen LuJean Nyberg; dzimusi) ir ASV inženiere, bijusī NASA astronaute.
Jaunums!!: 7. oktobris un Karena Nīberga · Redzēt vairāk »
Konrāds Lorencs
Konrāds Cahariass Lorencs (dzimis, miris) bija austriešu zoologs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Konrāds Lorencs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 7. oktobris un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 7. oktobris un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luksemburgu Elizabete
Luksemburgu Elizabete (dzimusi, mirusi) bija Vācu, Bohēmijas un Ungārijas karalis un Austrijas hercoga Albrehta II Habsburga sieva, Ungārijas, Bohēmijas un Vācijas karaliene konsorte.
Jaunums!!: 7. oktobris un Luksemburgu Elizabete · Redzēt vairāk »
Maikls Vitakers Smits
Maikls Vitakers Smits (dzimis) ir Grammy balvas ieguvis amerikāņu dziesmu autors, mūziķis, komponists un aktieris.
Jaunums!!: 7. oktobris un Maikls Vitakers Smits · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: 7. oktobris un Mēness · Redzēt vairāk »
Nikola I Petrovičs
Nikola I Mirkovs Petrovičs-Ņegošs jeb Nikola I (dzimis, miris) bija Melnkalnes monarhs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Nikola I Petrovičs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Rindjuks
Nikolajs Rindjuks (dzimis Minskā, Baltkrievijā) ir Baltkrievijas futbolists, kurš 2007.-2008.
Jaunums!!: 7. oktobris un Nikolajs Rindjuks · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: 7. oktobris un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Noriks Abe
Norifumi Noriks Abe (阿部典史 Abe Norifumi; —) bija japāņu motociklists, kurš savulaik piedalījās MotoGP sacensībās.
Jaunums!!: 7. oktobris un Noriks Abe · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 7. oktobris un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pauls Hausers
Pauls Hausers (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, SS oberstgrupenfīrers.
Jaunums!!: 7. oktobris un Pauls Hausers · Redzēt vairāk »
Pekina
Pekina jeb Beidzjina ((Běijīng Shì)) ir pilsēta Ķīnas ziemeļos.
Jaunums!!: 7. oktobris un Pekina · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 7. oktobris un Polija · Redzēt vairāk »
Ramizs Alija
Ramizs Tafe Alija (dzimis, miris) bija pēdējais komunistu līderis (1985—1991) un pirmais Albānijas prezidents (1991—1992).
Jaunums!!: 7. oktobris un Ramizs Alija · Redzēt vairāk »
Saimons Kauels
Saimons Filips Kauels (dzimis Londonā, Lielbritānijā) ir britu mūzikas producents, TV producents.
Jaunums!!: 7. oktobris un Saimons Kauels · Redzēt vairāk »
Valentīna Helmūte
Valentīna Helmūte (dzimusi Selga, —) bija latviešu tēlniece un gleznotāja.
Jaunums!!: 7. oktobris un Valentīna Helmūte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 7. oktobris un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: 7. oktobris un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Viktors Hatuļevs
Viktors Hatuļevs (dzimis 1955. gada 17. februārī Rīgā, miris 1994. gada 7. oktobrī Rīgā) bija Latvijas hokejists, aizsargs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Viktors Hatuļevs · Redzēt vairāk »
Viljams Lods
Viljams Lods; dzimis, miris) bija Kenterberijas arhibīskaps, anglikāņu baznīcas galva no 1633. līdz 1645. gadam. Augstās baznīcas piekritējs un puritānisma pretinieks. Atbalstīja karali Čārlzu I. Bijis Oksfordas un Dublinas universitāšu kanclers. Anglijas pilsoņu kara laikā Ilgā parlamenta arestēts un 1645. gadā sodīts ar nāvi.
Jaunums!!: 7. oktobris un Viljams Lods · Redzēt vairāk »
Vinčenco Sospiri
Vinčenco Sospiri (dzimis, Forli, Itālijā) ir bijušais Formula 1 pilots.
Jaunums!!: 7. oktobris un Vinčenco Sospiri · Redzēt vairāk »
Vladimirs Putins
Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.
Jaunums!!: 7. oktobris un Vladimirs Putins · Redzēt vairāk »
1. Saeima
Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1. Saeima · Redzēt vairāk »
1409. gads
1409.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1409. gads · Redzēt vairāk »
1573. gads
1573.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1573. gads · Redzēt vairāk »
1729. gads
1729.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1729. gads · Redzēt vairāk »
1842. gads
1842.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1842. gads · Redzēt vairāk »
1849. gads
1849.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1849. gads · Redzēt vairāk »
1865. gads
1865.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1865. gads · Redzēt vairāk »
1879. gads
1879.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1879. gads · Redzēt vairāk »
1880. gads
1880.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1880. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1922.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1922. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1928. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1928. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1930. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1930. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1930. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1949. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1949. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1951. gads
1951.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1951. gads · Redzēt vairāk »
1952. gads
1952.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1952. gads · Redzēt vairāk »
1955. gads
1955.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1955. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1959. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1978. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1994. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1994. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: 7. oktobris un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: 7. oktobris un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: 7. oktobris un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: 7. oktobris un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2011. gads
2011.
Jaunums!!: 7. oktobris un 2011. gads · Redzēt vairāk »
2022. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 7. oktobris un 2022. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
