16 attiecības: Alberts Einšteins, Astronomija, Džeimss Maksvels, Elektromagnētisms, Gaisma, Gaismas ātrums, Grāds (leņķis), Heliocentrisms, Hendriks Lorencs, Kvintesence, Paralakse, Saule, Saules sistēma, Speciālā relativitātes teorija, Zeme, Zvaigzne.
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Astronomija · Redzēt vairāk »
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Grāds (leņķis)
Vienu grādu liels leņķis ir iekrāsots sarkanā krāsā. Zilā krāsā iekrāsots 89 grādu liels leņķis. Abi sektori veido 90 grādu lielu leņķi Grāds ir plaknes leņķa mērvienība, kas parasti tiek apzīmēts ar grāda simbolu °, un ir vienāds ar 1/360 daļu no pilna leņķa.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Grāds (leņķis) · Redzēt vairāk »
Heliocentrisms
17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »
Hendriks Lorencs
Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Hendriks Lorencs · Redzēt vairāk »
Kvintesence
Roberta Fleda grāmatas ''Utriusque cosmi metaphysica, physica atque technica historia'', 1617. gads Kvintesence ( — ‘piektā esence’) jeb ēters (aithēr — ‘tīrs, svaigs gaiss/debesis’), bija piektais elements antīkajā un viduslaiku dabas filozofijā, kā arī fizikā un alķīmijā.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Kvintesence · Redzēt vairāk »
Paralakse
Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Paralakse · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Aberācija (astronomija) un Zvaigzne · Redzēt vairāk »