Satura rādītājs
33 attiecības: Abisālais līdzenums, Arheji, Ģeogrāfiskais platums, Baktērijas, Bioluminiscence, Ekvators, Fauna, Fotosintēze, Gliemenes, Hemosintēze, Heterotrofi, Jūras gurķi, Jūras lilijas, Jūras zvaigznes, Magmatiskie ieži, Mikroorganismi, Okeāns, Pasaules okeāns, Plato, Polārais loks, Reljefs, Sāļums, Sūkļi, Sēnes, Silīcija dioksīds, Skābeklis, Spiediens, Temperatūra, Vēžveidīgie, Vidusokeāniskā grēda, Vulkāns, Zeme, Zivis.
Abisālais līdzenums
Ziemeļu Ledus okeāna abisālie līdzenumi. (Tumši zilā krāsā) Abisālais līdzenums ir dziļūdens līdzenums okeāna lielieplakās, pārejas zonā, kā arī malas jūru ieplakās.
Skatīt Abisāle un Abisālais līdzenums
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Skatīt Abisāle un Arheji
Ģeogrāfiskais platums
ASV Ģeogrāfiskais platums (φ) ir leņķis starp ekvatoru un kādu no poliem uz globusa.
Skatīt Abisāle un Ģeogrāfiskais platums
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Abisāle un Baktērijas
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Skatīt Abisāle un Bioluminiscence
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Abisāle un Ekvators
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Skatīt Abisāle un Fauna
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Skatīt Abisāle un Fotosintēze
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Skatīt Abisāle un Gliemenes
Hemosintēze
Hemosintēze ir bioloģisks process, kurā daži mikroorganismi no neorganiskām vielām veido organiskās vielas.
Skatīt Abisāle un Hemosintēze
Heterotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.
Skatīt Abisāle un Heterotrofi
Jūras gurķi
Jūras gurķi jeb holotūrijas (Holothuroidea) ir bezmugurkaulniekiem piederoša adatādaiņu klase.
Skatīt Abisāle un Jūras gurķi
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Skatīt Abisāle un Jūras lilijas
Jūras zvaigznes
Jūras zvaigznes (Asteroidea), arī jūraszvaigznes, ir adatādaiņu tipa klase.
Skatīt Abisāle un Jūras zvaigznes
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Skatīt Abisāle un Magmatiskie ieži
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Skatīt Abisāle un Mikroorganismi
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Abisāle un Okeāns
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Skatīt Abisāle un Pasaules okeāns
Plato
Plato var būt.
Skatīt Abisāle un Plato
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Skatīt Abisāle un Polārais loks
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Skatīt Abisāle un Reljefs
Sāļums
Vidējais jūras ūdens sāļums pasaulē Ūdens sāļums ir kopējais cieto vielu daudzums gramos katrā jūras ūdens litrā.
Skatīt Abisāle un Sāļums
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Skatīt Abisāle un Sūkļi
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Abisāle un Sēnes
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Skatīt Abisāle un Silīcija dioksīds
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Abisāle un Skābeklis
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Abisāle un Spiediens
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Abisāle un Temperatūra
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Abisāle un Vēžveidīgie
Vidusokeāniskā grēda
Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.
Skatīt Abisāle un Vidusokeāniskā grēda
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Abisāle un Vulkāns
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Abisāle un Zeme
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Abisāle un Zivis
Zināms kā Abisālā zona.