Satura rādītājs
28 attiecības: Acteki, Albīnisms, Ambistomas, Bezmugurkaulnieki, Brūnā krāsa, Eiropa, Karpas, Kāja, Krāsa, Kukaiņi, Mājdzīvnieki, Mātīte, Mehiko, Meksika, Melnā krāsa, Oža, Plaušas, Skābeklis, Smadzenes, Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība, Tārpi, Tēviņš, Temperatūra, Zelta karūsa, Ziema, Ziemeļamerika, Zivis, 19. gadsimts.
Acteki
Montesumas II valdīšanas laikā 1519. gadā Acteki bija vairāku indiāņu etnisko grupu apvienojums, kuru kultūra uzplauka Vidusamerikā (mūsdienu Meksikas centrālajā daļā) laika posmā no aptuveni 1300.
Skatīt Aksolotls un Acteki
Albīnisms
Albīns zēns Albīnisms (— ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst.
Skatīt Aksolotls un Albīnisms
Ambistomas
Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.
Skatīt Aksolotls un Ambistomas
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Aksolotls un Bezmugurkaulnieki
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Skatīt Aksolotls un Brūnā krāsa
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Aksolotls un Eiropa
Karpas
Karpu ģints (Cyprinus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas pieder īsto karpu apakšdzimtai (Cyprininae).
Skatīt Aksolotls un Karpas
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Aksolotls un Kāja
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Skatīt Aksolotls un Krāsa
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Aksolotls un Kukaiņi
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.
Skatīt Aksolotls un Mājdzīvnieki
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Aksolotls un Mātīte
Mehiko
Mehiko ir Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.
Skatīt Aksolotls un Mehiko
Meksika
Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Skatīt Aksolotls un Meksika
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Skatīt Aksolotls un Melnā krāsa
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Skatīt Aksolotls un Oža
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Skatīt Aksolotls un Plaušas
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Aksolotls un Skābeklis
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Skatīt Aksolotls un Smadzenes
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (bieži saukta par IUCN saīsinājumā no) ir 1948.
Skatīt Aksolotls un Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Skatīt Aksolotls un Tārpi
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Aksolotls un Tēviņš
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Aksolotls un Temperatūra
Zelta karūsa
Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.
Skatīt Aksolotls un Zelta karūsa
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Skatīt Aksolotls un Ziema
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Aksolotls un Ziemeļamerika
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Aksolotls un Zivis
19. gadsimts
19.
Skatīt Aksolotls un 19. gadsimts
Zināms kā Aksolotla salamandra, Ambystoma mexicanum, Meksikas ambistoma, Meksikas staigājošā zivs.