Ātrāk nekā pārlūku!
85 attiecības: Alksnene, Anīsa piltuvene, Augi, Austeru sānause, Austrumeiropa, Baltā apšubeka, Baltā mušmire, Baltijas valstis, Baravikas, Bālā mušmire, Cūcene, Cūku pienaine, Centrālā nervu sistēma, Cirtainā čigānene, Dzeltējošā atmatene, Dzeltenā bērzlape, Dzeltenbrūnā apšubeka, Dzeltensarkanā tīmeklene, Eglene, Eiforija, Fotosintēze, Graudainā sviestbeka, Halucinācijas, Hornemana virpainīte, Ievērojamā liesmene, Izmainītas apziņas stāvokļi, Kailā mietene, Kastaņu smilšbeka, Kelē bērzlape, Lauka atmatene, Lielā dižsardzene, Mainīgā bērzlape, Meža atmatene, Melnā bērzubeka, Milzu apaļpūpēdis, Muscimols, Nāve, Ozolu lācītis, Panteru mušmire, Parastais vilnītis, Parastā apšubeka, Parastā žultsbeka, Parastā bērzubeka, Parastā bisīte, Parastā celmene, Parastā gailene, Parastā smiltene, Parastā sviestbeka, Parastā vēršmēlene, Patujāra šķiedrgalvīte, ..., Pārtika, Pelēkā tintene, Piparu krimilde, Piparu rubīnbeka, Porcelāna tintene, Priežu sviestbeka, Psilocīns, Psilocibīns, Purva bērzlape, Purva bērzubeka, Rūgtā sērsēne, Resnkāta beka, Rožsārtā bērzlape, Rudzupuķu smilšbeka, Saldā krimilde, Salnas gliemezene, Sarkanā mušmire, Sarkandzeltaine, Sarkstošā dižsardzene, Sūrā pienaine, Sīvā bērzlape, Sīvā krimilde, Sēņošana, Sēnes, Sila lācītis, Skandināvija, Smailā kailgalve, Smailā stiklene, Sporas, Tīruma atmatene, Vītolu jumtene, Velna beka, Violetbrūnā mušmire, Zaļā mušmire, Zilkāta samtmicīte. Izvērst indekss (35 vairāk) »
Alksnene
Alksnenes nobirušās skujās Vecāku alksneņu cepurītes ir piltuvveida Somijas vāverēm alksneņu sīvā sula netraucē Smilšu kāpās starp ķērpjiem alksnenes parasti neizaug lielas Piensula lauzuma vietā Alksnene jeb Parastā alksnene (Lactarius rufus) ir Latvijā ļoti bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Alksnene · Redzēt vairāk »
Anīsa piltuvene
Anīsa piltuvene (Clitocybe odora) ir ēdama piltuveņu ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Anīsa piltuvene · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Sēne un Augi · Redzēt vairāk »
Austeru sānause
Austeru sānause (Pleurotus ostreatus) ir ēdama sānaušu ģints sēne.
Jaunums!!: Sēne un Austeru sānause · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Sēne un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Baltā apšubeka
Baltā apšubeka (Leccinum percandidum, arī Leccinum roseotinctum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Baltā apšubeka · Redzēt vairāk »
Baltā mušmire
Baltā mušmire (Amanita virosa) ir Latvijā bieža vidēji liela mušmiru ģints nāvējoši indīga sēne.
Jaunums!!: Sēne un Baltā mušmire · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Sēne un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baravikas
Baravikas jeb cietenes ir beku dzimtas sēnes, kuru augļķermeņus lieto pārtikā kā vērtīgas ēdamās sēnes.
Jaunums!!: Sēne un Baravikas · Redzēt vairāk »
Bālā mušmire
Skats uz bālo mušmiri no augšas Bālā mušmire (Amanita citrina, agrāk arī Amanita mappa) ir Latvijā bieža vidēji liela mušmiru ģints neēdama sēne.
Jaunums!!: Sēne un Bālā mušmire · Redzēt vairāk »
Cūcene
Vecāku cūceņu lapiņas ir dzeltenīgi brūnganas Maskējošā cepurītes krāsa apgrūtina cūceņu pamanīšanu zālē vai sūnās Cūcenes sporas Cūcene galvenokārt aug rudenī un var pazust starp lapām Cūcene (Lactarius turpis, arī Lactarius necator un Lactarius plumbeus) ir Latvijā bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Cūcene · Redzēt vairāk »
Cūku pienaine
Cepurītes virsma ir spīdīga Lapiņas ir dažāda garuma Bresadolas 1928. gada zīmējums Cūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Sēne un Cūku pienaine · Redzēt vairāk »
Centrālā nervu sistēma
Centrālās nervu sistēmas diagramma:'''1.''' Galvas smadzenes'''2.''' Centrālā nervu sistēma (galvas smadzenes un muguras smadzenes)'''3.''' Muguras smadzenes Centrālā nervu sistēma jeb CNS ir nervu sistēmas daļa, kurai pieder galvas smadzenes un muguras smadzenes.
Jaunums!!: Sēne un Centrālā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Cirtainā čigānene
Cirtainā čigānene (Cortinaria caperatus jeb Cortinarius caperatus, agrāk Rozites caperata) ir Latvijā bieža vidēja lieluma tīmekleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Cirtainā čigānene · Redzēt vairāk »
Dzeltējošā atmatene
Dzeltējošā atmatene (Agaricus silvicola jeb Agaricus sylvicola, agrāk arī Psalliota silvicola) ir vidēji liela Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Dzeltējošā atmatene · Redzēt vairāk »
Dzeltenā bērzlape
Dzeltenā bērzlape (Russula claroflava) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Dzeltenā bērzlape · Redzēt vairāk »
Dzeltenbrūnā apšubeka
Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Dzeltenbrūnā apšubeka · Redzēt vairāk »
Dzeltensarkanā tīmeklene
Dzeltensarkanā tīmeklene.
Jaunums!!: Sēne un Dzeltensarkanā tīmeklene · Redzēt vairāk »
Eglene
Eglene, arī dzeltenā krimildeA.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 27.
Jaunums!!: Sēne un Eglene · Redzēt vairāk »
Eiforija
Eiforija ir garīgs un emocionāls stāvoklis, kam raksturīga galēji saasināta labsajūta.
Jaunums!!: Sēne un Eiforija · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Sēne un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Graudainā sviestbeka
Graudainā sviestbeka jeb graudainā beka (Suillus granulatus, agrāk boletus granulatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Graudainā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Halucinācijas
Halucinācijas ir uztveres stāvoklis, kurā dzīvā organisma maņu orgāni saņem kairinājumus bez īsta ārējā objekta esamības, bet kas pašai dzīvajai būtnei var likties kā daļa no ārējās pasaules vizuālās īstenības.
Jaunums!!: Sēne un Halucinācijas · Redzēt vairāk »
Hornemana virpainīte
Hornemana virpainīte (Stropharia hornemannii) ir uzturā nelietojama, indīga sēne.
Jaunums!!: Sēne un Hornemana virpainīte · Redzēt vairāk »
Ievērojamā liesmene
Ievērojamā liesmene (Gymnopilus junonius) ir neēdama sēne.
Jaunums!!: Sēne un Ievērojamā liesmene · Redzēt vairāk »
Izmainītas apziņas stāvokļi
Izmainītas apziņas stāvokļi ir jebkuri prāta stāvokļi, kas ir būtiski atšķirīgi no nomoda beta viļņu stāvokļa.
Jaunums!!: Sēne un Izmainītas apziņas stāvokļi · Redzēt vairāk »
Kailā mietene
No augšas var līdzināties cūcenei, taču atšķiras ar piensulas trūkumu Apakšdaļa ir brūnējoša Sēnes lapiņas Sporu birumraksts Nelīdzenās vietās kailās mietenes bieži aug viena virs otras Sporas Kailā mietene (Paxillus involutus) ir Latvijā ļoti bieža liela mieteņu ģints sēne.
Jaunums!!: Sēne un Kailā mietene · Redzēt vairāk »
Kastaņu smilšbeka
Kastaņu smilšbeka jeb brūnā cūku beka (Gyroporus castaneus, agrāk arī Suillus castaneus un Boletus castaneus) ir Latvijā ļoti reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tādēļ nav ievācami.
Jaunums!!: Sēne un Kastaņu smilšbeka · Redzēt vairāk »
Kelē bērzlape
Kelē bērzlape (Russula queletii) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Kelē bērzlape · Redzēt vairāk »
Lauka atmatene
Lauka atmatene ir ēdamā sēne.
Jaunums!!: Sēne un Lauka atmatene · Redzēt vairāk »
Lielā dižsardzene
Lielā dižsardzene, agrāk dižā saulsardzene, arī riekstene (Macrolepiota procera, agrāk Lepiota procera) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Lielā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Mainīgā bērzlape
thumb Mainīgā bērzlape - sēne.
Jaunums!!: Sēne un Mainīgā bērzlape · Redzēt vairāk »
Meža atmatene
Meža atmatene (Agaricus silvaticus, arī Agaricus sylvaticus, par pareizrakstību notiek strīdi mikologu vidē) ir Latvijā vidēji bieži sastopama atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Meža atmatene · Redzēt vairāk »
Melnā bērzubeka
Melnā bērzubeka jeb Melnā aunu beka (Leccinum melaneum, arī Leccinum roseofractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Melnā bērzubeka · Redzēt vairāk »
Milzu apaļpūpēdis
Milzu apaļpūpēdis (Calvatia gigantea vai Langermannia gigantea) ir lielākā pūpēžu ģints sēne, kas vēlā vasarā un rudenī reti sastopama pļavās, krumājos un lapu koku mežos.
Jaunums!!: Sēne un Milzu apaļpūpēdis · Redzēt vairāk »
Muscimols
Muscimols (5-(aminometil)3-izoksazols) ir sarkanajās mušmirēs Amanita muscaria un panteru mušmirēs Amanita pantherina atrodama viela ar centrālo nervu sistēmu ietekmējošām īpašībām.
Jaunums!!: Sēne un Muscimols · Redzēt vairāk »
Nāve
Amerikas pilsoņu kara laikā Pitersburgā, Virdžīnijā Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.
Jaunums!!: Sēne un Nāve · Redzēt vairāk »
Ozolu lācītis
Ozolu lācītis (Leccinum quercinum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Ozolu lācītis · Redzēt vairāk »
Panteru mušmire
Panteru mušmire — indīga sēne.
Jaunums!!: Sēne un Panteru mušmire · Redzēt vairāk »
Parastais vilnītis
Parastais vilnītis, arī meža vilnītis (Lactarius torminosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Parastais vilnītis · Redzēt vairāk »
Parastā apšubeka
Parastā apšubeka jeb apšu kundziņš (Leccinum aurantiacum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Parastā apšubeka · Redzēt vairāk »
Parastā žultsbeka
Parastā žultsbeka jeb rūgtā beka (Tylopilus felleus) ir Latvijā bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami rūgtuma dēļ.
Jaunums!!: Sēne un Parastā žultsbeka · Redzēt vairāk »
Parastā bērzubeka
Parastā bērzubeka, Vidzemē arī brūnā aunu beka (Leccinum scabrum, agrāk boletus scaber) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Parastā bērzubeka · Redzēt vairāk »
Parastā bisīte
Parastā bisīte jeb ķervelis (Gyromitra esculenta) ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne.
Jaunums!!: Sēne un Parastā bisīte · Redzēt vairāk »
Parastā celmene
Parastā celmene (Armillaria mellea) ir Latvijā ļoti bieži sastopama celmeņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Parastā celmene · Redzēt vairāk »
Parastā gailene
Parastā gailene (Cantharellus cibarius) ir Latvijā ļoti bieži sastopama neliela gaileņu dzimtas ēdama sēne.
Jaunums!!: Sēne un Parastā gailene · Redzēt vairāk »
Parastā smiltene
Parastā smiltene (Tricholoma equestre) ir pūkaiņu ģints bazīdijsēne, kas aug Ziemeļamerikā un Eirāzijā, arī Latvijā.
Jaunums!!: Sēne un Parastā smiltene · Redzēt vairāk »
Parastā sviestbeka
Parastā sviestbeka jeb sviesta beka (Suillus luteus, agrāk Boletus luteus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Parastā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Parastā vēršmēlene
Parastā vēršmēlene jeb medene (Sarcodon imbricatus) ir bankeru dzimtas bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Parastā vēršmēlene · Redzēt vairāk »
Patujāra šķiedrgalvīte
Patujāra šķiedrgalvīte (Inocybe erubescens) ir nāvīgi indīga sēne, kurā ir 20 reizes vairāk muskarīna nekā sarkanajā mušmirē.
Jaunums!!: Sēne un Patujāra šķiedrgalvīte · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Sēne un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pelēkā tintene
Pelēkā tintene (Coprinopsis atramentaria, agrāk Coprinus atramentarius) ir ēdama tinteņu ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Pelēkā tintene · Redzēt vairāk »
Piparu krimilde
Jaunu eksemplāru lapiņas var nebūt taisnas Amerikā augusi piparu krimilde ar plānāku cepurīti un retākām lapiņām Uz vecumu cepurīte var zaudēt stingro formu Serbijā auguši eksemplāri ar ciešām lapiņām Piparu krimilde (Lactarius piperatus jeb Lactifluus piperatus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Piparu krimilde · Redzēt vairāk »
Piparu rubīnbeka
Piparu rubīnbeka, agrāk arī piparu sviestbeka un piparu beka (Chalciporus piperatus, agrāk arī suillus piperatus un boletus piperatus) ir neliela Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi tiek lietoti pārtikā.
Jaunums!!: Sēne un Piparu rubīnbeka · Redzēt vairāk »
Porcelāna tintene
Porcelāna tintene ir ēdama tinteņu ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Porcelāna tintene · Redzēt vairāk »
Priežu sviestbeka
Priežu sviestbeka jeb priežu beka (Suillus variegatus, agrāk Boletus variegatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Priežu sviestbeka · Redzēt vairāk »
Psilocīns
Nav apraksta.
Jaunums!!: Sēne un Psilocīns · Redzēt vairāk »
Psilocibīns
Psilocibīns ir triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihedēlisks halucinogēns.
Jaunums!!: Sēne un Psilocibīns · Redzēt vairāk »
Purva bērzlape
Purva bērzlape (Russula paludosa) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Purva bērzlape · Redzēt vairāk »
Purva bērzubeka
Purva bērzubeka (Leccinum holopus, agrāk Boletus scaber var. niveus) ir Latvijā ļoti bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Purva bērzubeka · Redzēt vairāk »
Rūgtā sērsēne
Rūgtā sērsēne (Hypholoma fasciculare) ir indīga virpainīšu dzimtas sēne.
Jaunums!!: Sēne un Rūgtā sērsēne · Redzēt vairāk »
Resnkāta beka
Resnkāta beka (Caloboletus calopus) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Resnkāta beka · Redzēt vairāk »
Rožsārtā bērzlape
Rožsārtā bērzlape (Russula rosea) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Sēne un Rožsārtā bērzlape · Redzēt vairāk »
Rudzupuķu smilšbeka
Rudzupuķu smilšbeka jeb zilējošā cūku beka (Gyroporus cyanescens, agrāk arī Suillus cyanescens un Boletus cyanescens) ir Latvijā samērā reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Rudzupuķu smilšbeka · Redzēt vairāk »
Saldā krimilde
Saldā krimilde (Lactarius volemus, arī Lactifluus volemus) ir Latvijā reta liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Saldā krimilde · Redzēt vairāk »
Salnas gliemezene
Salnas gliemezene - sēne.
Jaunums!!: Sēne un Salnas gliemezene · Redzēt vairāk »
Sarkanā mušmire
Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.
Jaunums!!: Sēne un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Sarkandzeltaine · Redzēt vairāk »
Sarkstošā dižsardzene
Sarkstošā dižsardzene, agrāk sarkstošā saulsardzene (Chlorophyllum rhacodes, agrāk Macrolepiota rhacodes; par leģitīmu formu uzskata arī rachodes rhacodes vietā) ir Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Sarkstošā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sūrā pienaine
Sūrā pienaine (Lactarius acerrimus) ir ļoti sīva, neēdama sēne, sīvums nav novēršams vārot.
Jaunums!!: Sēne un Sūrā pienaine · Redzēt vairāk »
Sīvā bērzlape
Sīvā bērzlape (Russula emetica) ir Latvijā bieža vidēji liela bērzlapju ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas tiek lietoti pārtikā, tomēr svaigā veidā bez novārīšanas tā ir vāji indīga,Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 160.
Jaunums!!: Sēne un Sīvā bērzlape · Redzēt vairāk »
Sīvā krimilde
Sīvās krimildes lapiņas ir ļoti ciešas Kālija hidroksīds (KOH) krāso mīkstumu oranžu Sīvā krimilde (Lactarius glaucescens jeb Lactifluus glaucescens, agrāk arī Lactarius pergamenus) ir Latvijā vidēji reta liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Sīvā krimilde · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Sēne un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Sēne un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sila lācītis
Sila lācītis (Leccinum vulpinum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Sila lācītis · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Sēne un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Smailā kailgalve
Smailā kailgalve (Psilocybe semilanceata) ir psihodēliska kailgalvju ģints sēne, kas satur psihoaktīvas vielas: psilocibīnu un beocistīnu.
Jaunums!!: Sēne un Smailā kailgalve · Redzēt vairāk »
Smailā stiklene
Smailā stiklene (Hygrocybe conica) ir Latvijā bieža stikleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi.
Jaunums!!: Sēne un Smailā stiklene · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Sēne un Sporas · Redzēt vairāk »
Tīruma atmatene
Tīruma atmatene (Agaricus arvensis, agrāk Psalliota arvensis) ir Latvijā bieža liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sēne un Tīruma atmatene · Redzēt vairāk »
Vītolu jumtene
Vītolu jumtene (Pluteus salicinus) ir ēdama jumteņu dzimtas sēne, kas aug galvenokārt uz vītolu, alkšņu, dižskābaržu koksnes.
Jaunums!!: Sēne un Vītolu jumtene · Redzēt vairāk »
Velna beka
Velna beka (Rubroboletus satanas) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi.
Jaunums!!: Sēne un Velna beka · Redzēt vairāk »
Violetbrūnā mušmire
Violetbrūnā mušmire ir indīga sēne.
Jaunums!!: Sēne un Violetbrūnā mušmire · Redzēt vairāk »
Zaļā mušmire
Zaļā mušmire ir indīga bazīdijsēņu nodalījuma sēņu suga.
Jaunums!!: Sēne un Zaļā mušmire · Redzēt vairāk »
Zilkāta samtmicīte
Zilkāta samtmicīte (Conocybe cyanopus) ir neēdama un psihotropa sēne, kura satur tādas psihoaktīvas vielas kā psilocibīnu, psilocīnu un beocistīnu.
Jaunums!!: Sēne un Zilkāta samtmicīte · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Augļķermenis, Sēnes augļķermenis.
