Satura rādītājs
60 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Baltkrievija, Baltkrievijas guberņa, Belovežas gāršas līgums, Bjalistoka, Brestļitovskas miera līgums, Daugmales pilskalns, Eiropas vēsture, Februāra revolūcija, Grodņa, Inflantijas vaivadija, Izjaslavs Vladimirovičs, Kauņa, Konstantīns Bezrocis, Krievijas Impērija, Krievijas SFPR, Lejupslīde (ekonomika), Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas—Baltkrievijas PSR, Minska, Navahrudaka, Novembra revolūcija, Novgorodas kņazi, Ostlande, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pāvils I Romanovs, Pleskavas guberņa, Poļesje, Poļu—padomju karš, Polija, Polijas kampaņa, Polijas vojevodistes, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas guberņa, Polockas kņazi, PSRS sabrukums, Ragnvalds, Rīgas miera līgums, Sarkanā armija, Smoļenska, Tautvils, Trešais reihs, Ukrainas reihskomisariāts, Varjagi, Vācijas Impērija, Vītenis, Viļņa, Viduslaiki, ... Izvērst indekss (10 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Aleksandrs I Romanovs
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Baltkrievija
Baltkrievijas guberņa
Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Baltkrievijas guberņa
Belovežas gāršas līgums
Belovežas gāršas līguma parakstīšana. No kreisās Vitolds Fokins, Leonīds Kravčuks, Staņislavs Šuškevičs, Vjačeslavs Kebičs, Boriss Jeļcins un Genādijs Burbulis. Belovežas gāršas līgums jeb Belovežas vienošanās bija PSRS sabrukuma perioda beigās 1991.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Belovežas gāršas līgums
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Bjalistoka
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Brestļitovskas miera līgums
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Daugmales pilskalns
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Eiropas vēsture
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Februāra revolūcija
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Grodņa
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Inflantijas vaivadija
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Izjaslavs Vladimirovičs
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Kauņa
Konstantīns Bezrocis
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Konstantīns Bezrocis
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Krievijas Impērija
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Krievijas SFPR
Lejupslīde (ekonomika)
Lejupslīde jeb recesija (no — ‘iešana atpakaļ’) ir daļa no ekonomiskā cikla, kurai raksturīgs regresīvu saimniecisko procesu kopums.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Lejupslīde (ekonomika)
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Minska
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Navahrudaka
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Novembra revolūcija
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Novgorodas kņazi
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Ostlande
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Padomju Savienība
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Pāvils I Romanovs
Pleskavas guberņa
Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Pleskavas guberņa
Poļesje
Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Poļesje
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Poļu—padomju karš
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Polija
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Polijas kampaņa
Polijas vojevodistes
Polijas vojevodistes ir pirmā līmeņa Polijas administratīvais iedalījums.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Polijas vojevodistes
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polockas guberņa
Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Polockas guberņa
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Polockas kņazi
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un PSRS sabrukums
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Ragnvalds
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Rīgas miera līgums
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Sarkanā armija
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Smoļenska
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Tautvils
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Trešais reihs
Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra). Ukrainas reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Ukrainas reihskomisariāts
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Varjagi
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Vācijas Impērija
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Vītenis
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Viļņa
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Viduslaiki
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Vitebska
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Vladimirs Svjatoslavičs
Vseslavičs
Vseslavičs var būt.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Vseslavičs
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Vseslavs Bračislavičs
Zeme (teritorija)
Eiropas fizioģeogrāfiskā karte Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un Zeme (teritorija)
1106. gads
1106.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un 1106. gads
1919. gada Parīzes miera konference
"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un 1919. gada Parīzes miera konference
1991. gads
1991.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un 1991. gads
2007.—2010. gada globālā finanšu krīze
2007.—2010.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze
9. gadsimts
9.
Skatīt Baltkrievijas vēsture un 9. gadsimts