Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Anno fon Zangerhauzens, Bohēmijas Karaliste, Daniels Romanovičs, Dāņu Igaunija, Dobele, Durbe, Durbes kauja, Georgs fon Eihštets, Jātvingi, Jurbarka, Karaļauči, Karšuva, Kauja pie Jurbarkas (1260), Kauja pie Klaipēdas (1256), Kauja pie Skodas (1259), Klaipēda, Krievi, Kuldīgas pils, Kurši, Kuršu kāpas, Kuršu sacelšanās (1260), Kursa (valsts), Kurzeme, Lietuvieši, Livonijas ordeņa mestri, Mazovijas kņazi, Mēmeles komtureja, Mindaugs, Otokārs II Pšemisls, Prūsija (zeme), Rusova Livonijas hronika, Saksija-Anhalte, Semba, Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Vācu ordeņa Prūsijas mestri, Vācu ordenis, Vārtājas aplenkums (1259), Vecākā atskaņu hronika, Zemgaļi, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgale, 1256. gads, 1260. gads, 13. jūlijs.
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Anno fon Zangerhauzens · Redzēt vairāk »
Bohēmijas Karaliste
Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas Karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas Karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Bohēmijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Dobele · Redzēt vairāk »
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Durbe · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Georgs fon Eihštets
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Georgs fon Eihštets · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Jurbarka
Jurbarka ir pilsēta Lietuvas rietumdaļā, Nemunas labajā krastā, pie Mituvas upes ietekas tajā.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Jurbarka · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kauja pie Jurbarkas (1260)
1260.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kauja pie Jurbarkas (1260) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Klaipēdas (1256)
Teitoņu ordeņa iekarojumi Prūsijā, Žemaitijā un Livonijā, 1260 1256.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kauja pie Klaipēdas (1256) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kauja pie Skodas (1259) · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Krievi · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kuršu sacelšanās (1260) · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Mazovijas kņazi
Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Mazovijas kņazi · Redzēt vairāk »
Mēmeles komtureja
Mēmeles (Klaipēdas) komtura zīmogs (1409). Melnas līguma. Mēmeles komtureja bija Livonijas ordeņa daļa, kuru pārvaldīja Klaipēdas pils jeb Mēmelburgas komturi ("komandieri").
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Mēmeles komtureja · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Otokārs II Pšemisls
Otokārs II (saukts arī Dzelzs un Zelta karalis; dzimis ap 1233. gadu, miris) bija Bohēmijas karalis no 1253.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Otokārs II Pšemisls · Redzēt vairāk »
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Semba · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Vācu ordeņa Prūsijas mestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vārtājas aplenkums (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Vartājas pils atrodas uz dienvidiem no Durbes kaujas vietas (kartē - ''Durbe 1260''). 1259.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Vārtājas aplenkums (1259) · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgaļu sacelšanās (1259)
1259.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un Zemgale · Redzēt vairāk »
1256. gads
1256.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un 1256. gads · Redzēt vairāk »
1260. gads
1260.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un 1260. gads · Redzēt vairāk »
13. jūlijs
13.
Jaunums!!: Burhards fon Hornhūzens un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Buhards fon Hornhauzens, Burchards Hornhauzens, Burhards no Hornhauzenas, Hornhauzenes Burhards, Hornhūzens.
