Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Aita, Ala, Arhipelāgs, Augi, Čārlzs Darvins, Centimetrs, Dienvidamerika, Dodo, Folklenda Salas, Gaļa, Gads, Galvaskauss, Gliemji, Jūra, Koijots, Kolpeo lapsa, Kukaiņi, Mežs, Pingvīnu dzimta, Plēsēji, Putni, Sala, Suņu dzimta, Suga, Suns, Zīdītāji, Zeme, Zorro, Zoss, 1692. gads, 1833. gads, 1834. gads, 1844. gads, 1868. gads, 1876. gads, 1880. gads, 1914. gads.
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Folklendu vilks un Aita · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Ala · Redzēt vairāk »
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Augi · Redzēt vairāk »
Čārlzs Darvins
Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dodo
Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Dodo · Redzēt vairāk »
Folklenda Salas
Folklenda Salas, sauktas arī par Malvinu salām, ir Apvienotās Karalistes kolonija Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz kuru pretendē arī Argentīna.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Folklenda Salas · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Gaļa · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Gads · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Gliemji · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Jūra · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Koijots · Redzēt vairāk »
Kolpeo lapsa
Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Mežs · Redzēt vairāk »
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Putni · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Sala · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Suga · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Suns · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Zeme · Redzēt vairāk »
Zorro
Zorro (Lycalopex) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem. Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām. Zorro ģints dzīvo tikai Dienvidamerikā, un galvenokārt kontinenta rietumu pusē. Tie ir sastopami pašos dienvidos, Argentīnā un līdz Ekvadorai ziemeļos.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Zorro · Redzēt vairāk »
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Folklendu vilks un Zoss · Redzēt vairāk »
1692. gads
1692.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1692. gads · Redzēt vairāk »
1833. gads
1833.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1833. gads · Redzēt vairāk »
1834. gads
1834.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1834. gads · Redzēt vairāk »
1844. gads
1844.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1844. gads · Redzēt vairāk »
1868. gads
1868.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1868. gads · Redzēt vairāk »
1876. gads
1876.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1876. gads · Redzēt vairāk »
1880. gads
1880.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1880. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Folklendu vilks un 1914. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dusicyon, Dusicyon australis, Folklendu vilki.
