Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dzeltensvītru ķauķītis

Indekss Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

53 attiecības: Alkšņi, Altajs, Anadira, Apses, Augstums virs jūras līmeņa, Ķīna, Āzija, Baltegles, Bērzi, Bezmugurkaulnieki, Centimetrs, Ciedri, Dienvidaustrumāzija, Dziedātājputni, Dziesma, Gājputni, Grams, Hjūma ķauķītis, Indijas subkontinents, Indoķīnas pussala, Kadiķi, Kāja, Kolka, Krievija, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapegles, Lapu koki, Lapu sūnas, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Lejasciems, Ligzda, Mežs, Mongolija, Ohotskas jūra, Ola, Pape, Pečora (upe), Priedes, Rietumeiropa, Rododendri, Sajāni, Sakne, Sēkla, Sengrieķu valoda, Sibīrijas ķauķītis, Spārnu plētums, Taiga, ..., Taivāna (sala), Urāli, Vītoli. Izvērst indekss (3 vairāk) »

Alkšņi

Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Alkšņi · Redzēt vairāk »

Altajs

Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Altajs · Redzēt vairāk »

Anadira

Anadira ir Čukotkas autonomā apvidus lielākā pilsēta un administratīvais centrs Beringa jūras krastā Krievijas Tālajos Austrumos.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Anadira · Redzēt vairāk »

Apses

Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Apses · Redzēt vairāk »

Augstums virs jūras līmeņa

Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Augstums virs jūras līmeņa · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Ķīna · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Āzija · Redzēt vairāk »

Baltegles

Baltegles (Abies) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Baltegles · Redzēt vairāk »

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Bērzi · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Ciedri

Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Ciedri · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »

Dziedātājputni

Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »

Dziesma

nošu rakstā Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kas tiek izpildīts ar balsi, dziedot.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Dziesma · Redzēt vairāk »

Gājputni

Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Gājputni · Redzēt vairāk »

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Grams · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Indijas subkontinents

Indijas subkontinents. Valodu saimes Indijas subkontinentā. Indijas subkontinents ir daļa no Āzijas kontinenta, kas aizņem Indijas tektonisko plātni.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Indijas subkontinents · Redzēt vairāk »

Indoķīnas pussala

Indoķīnas pussalas karte 1886. gadā Indoķīnas pussala jeb Indoķīna ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Bengālijas līci, Andamanu jūru, Malakas šaurumu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos, bet ziemeļos par nosacīto robežu tiek uzskatīta taisne starp Gangas un Honas deltām.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Indoķīnas pussala · Redzēt vairāk »

Kadiķi

Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Kadiķi · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Kāja · Redzēt vairāk »

Kolka

Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Kolka · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Krievija · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lakstaugs

Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Lakstaugs · Redzēt vairāk »

Lapegles

Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Lapegles · Redzēt vairāk »

Lapu koki

Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Lapu koki · Redzēt vairāk »

Lapu sūnas

Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Latvija · Redzēt vairāk »

Lejasciems

Lejasciems ir bijusī pilsēta (1928. — 1939. gads), tagad ciems Vidzemes austrumos, Gulbenes novada Lejasciema pagasta centrs.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Lejasciems · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Ligzda · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Mežs · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Mongolija · Redzēt vairāk »

Ohotskas jūra

Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Ohotskas jūra · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Ola · Redzēt vairāk »

Pape

Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Pape · Redzēt vairāk »

Pečora (upe)

Pečora ir upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ņencu autonomā apvidū.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Pečora (upe) · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Priedes · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Rododendri

Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Rododendri · Redzēt vairāk »

Sajāni

Sajāni, ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Sajāni · Redzēt vairāk »

Sakne

pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Sakne · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Sēkla · Redzēt vairāk »

Sengrieķu valoda

Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Spārnu plētums

Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Spārnu plētums · Redzēt vairāk »

Taiga

Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Taiga · Redzēt vairāk »

Taivāna (sala)

Taivāna jeb Formoza ir lielākā Ķīnas Republikai piederošā sala Dienvidķīnas jūrā.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Taivāna (sala) · Redzēt vairāk »

Urāli

Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Urāli · Redzēt vairāk »

Vītoli

Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Dzeltensvītru ķauķītis un Vītoli · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Phylloscopus inornatus, Regulus inornatus.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »