Satura rādītājs
57 attiecības: Acs, Afganistāna, Altajs, Angļi, Apvienotā Karaliste, Augstums virs jūras līmeņa, Ķīna, Āzija, Baikāls, Bangladeša, Bērzi, Bezmugurkaulnieki, Centimetrs, Centrālāzija, Dārzs, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājputni, Dziesma, Eiropa, Gājputni, Grams, Indija, Kazahstāna, Kāja, Kāpurs, Kilometrs, Knābis, Krūms, Krievija, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapegles, Lapu koki, Lapu sūnas, Latviešu valoda, Latvija, Liepāja, Ligzda, Mati, Mežs, Mongolija, Nepāla, Ola, Pakistāna, Pape, Parks, Posmkāji, Priedes, Rododendri, Sajāni, ... Izvērst indekss (7 vairāk) »
- Āzijas putni
- Ķauķīši
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Acs
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Afganistāna
Altajs
Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Altajs
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Angļi
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Apvienotā Karaliste
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Augstums virs jūras līmeņa
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Ķīna
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Āzija
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Baikāls
Bangladeša
Bangladeša, oficiāli Bangladešas Tautas Republika (Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Bangladeša
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Bērzi
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Bezmugurkaulnieki
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Centimetrs
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Centrālāzija
Dārzs
Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Dārzs
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Dzeltensvītru ķauķītis
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Dziedātājputni
Dziesma
nošu rakstā Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kas tiek izpildīts ar balsi, dziedot.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Dziesma
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Eiropa
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Gājputni
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Grams
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Indija
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Kazahstāna
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Kāja
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Kāpurs
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Kilometrs
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Hjūma ķauķītis un Knābis
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Krūms
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Krievija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Kukaiņi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Lakstaugs
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Lapegles
Lapu koki
Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Lapu koki
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Lapu sūnas
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Latvija
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Liepāja
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Ligzda
Mati
Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Mati
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Mežs
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Mongolija
Nepāla
Nepāla, oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunākā republika.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Nepāla
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Ola
Pakistāna
Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Pakistāna
Pape
Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Pape
Parks
Vācijā Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Parks
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Posmkāji
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Priedes
Rododendri
Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Rododendri
Sajāni
Sajāni, ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Sajāni
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Sengrieķu valoda
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Sibīrijas ķauķītis
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Somija
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Spārns
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Spārnu plētums
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Upe
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Skatīt Hjūma ķauķītis un Vaboles
Skatīt arī
Āzijas putni
- Alpu kovārnis
- Austrumu lopu gārnis
- Austrumu ūbele
- Ceru ķauķis
- Dižknābis
- Dižknābja vārna
- Fazāns
- Fazānu dzimta
- Hjūma ķauķītis
- Lielknābja zoss
- Lielā čipste
- Mežirbe
- Paugurknābja gulbis
- Plukšķis
- Priežu stērste
- Pāvs
- Raibie zemesstrazdi
- Sāmsalas dižpīle
- Sējas zoss
- Ziemas žubīte
- Zilastītes
- Čurkstes
Ķauķīši
- Švarca ķauķītis
- Dzeltensvītru ķauķītis
- Hjūma ķauķītis
- Sibīrijas ķauķītis
- Svirlītis
- Tumšais ķauķītis
- Vītītis
- Zaļais ķauķītis
- Ziemeļu ķauķītis
- Čuņčiņš
- Ķauķīši
Zināms kā Phylloscopus humei, Phylloscopus inornatus humei, Phylloscopus inornatus mandellii, Phylloscopus mandellii.