Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Aleksandrs Menšikovs, Anna I, Augusts III Saksis, Bauskas pils, Brandenburgas markgrāfiste, Daugavas kauja, Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gdaņska, Jans III Sobeskis, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas, Ketleru dzimta, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Luterisms, Otrais Ziemeļu karš, Saksijas Morics, 1655. gads, 1711. gads, 1726. gads, 1730. gads, 1737. gads, 21. janvāris, 4. maijs.
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Anna I · Redzēt vairāk »
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Brandenburgas markgrāfiste
Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Brandenburgas markgrāfiste · Redzēt vairāk »
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Jelgava · Redzēt vairāk »
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas (1708–1760) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Luterisms · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
1655. gads
1655.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1655. gads · Redzēt vairāk »
1711. gads
1711.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1711. gads · Redzēt vairāk »
1726. gads
1726.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1726. gads · Redzēt vairāk »
1730. gads
1730.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1730. gads · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 1737. gads · Redzēt vairāk »
21. janvāris
21.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 21. janvāris · Redzēt vairāk »
4. maijs
4.
Jaunums!!: Ferdinands Ketlers un 4. maijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ferdinand Kettler, Hercogs Ferdinands.
