Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Fizikas dzinis

Indekss Fizikas dzinis

Fizikas dzinis (angļu: Physics engine) ir datoru programmatūra, kas nodrošina aptuvenu simulāciju noteiktu fiziskās sistēmas, piemēram, cieta ķermeņa dinamiku (ieskaitot sadursmes atklāšanu), mīksto ķermeņa dinamiku, un šķidruma dinamiku, izmantošanas darbību jomās datorgrafikā, videospēlēs un filmās.

Satura rādītājs

  1. 33 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Angļu valoda, Animācijas filma, Artilērija, Šķidrums, Ēnotājs, Box2D, Brauna kustība, Centrālais procesors, Datorgrafika, Deformācija, ENIAC, Fizika, Jauda, Kinofilma, Kulona likums, Lūzums (mineraloģija), Leņķis, Lietojumprogrammas saskarne, Metode, Procesors, Programmatūra, Second Life, Simulācija, Tilpums, Trīsdimensiju telpa, Videokarte, Videospēle, Visums, Zinātnieks, Zvaigžņu kari, Zvaigžņu kari: Spēks mostas, 2.5D.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Fizikas dzinis un Amerikas Savienotās Valstis

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Skatīt Fizikas dzinis un Angļu valoda

Animācijas filma

Kadrs no animācijas filmas ''Big Buck Bunny'' Animācijas filma, arī multfilma un multiplikācijas filma, ir kinofilma, kas uzņemta, izmantojot animācijas filmēšanas tehniku.

Skatīt Fizikas dzinis un Animācijas filma

Artilērija

Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.

Skatīt Fizikas dzinis un Artilērija

Šķidrums

Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.

Skatīt Fizikas dzinis un Šķidrums

Ēnotājs

Ēnotājus parasti izmanto, lai 3D modeļiem piešķirtu apgaismojumu un ēnu. Ēnotājs ir datorgrafikā ēnošanai izmantota programma.

Skatīt Fizikas dzinis un Ēnotājs

Box2D

Box2D ir atvērtā koda C++ dzinējs, kas imitē cietos ķermeņus 2D.

Skatīt Fizikas dzinis un Box2D

Brauna kustība

Brauna kustība ir ar aci vai mikroskopu novērojama šķidrumā (vai gāzē) iejauktu nelielu daļiņu siltumkustība.

Skatīt Fizikas dzinis un Brauna kustība

Centrālais procesors

AMD Turion 64 Lancaster MT-34 procesors. Centrālais procesors (— CPU) ir jaudīgs mikroprocesors.

Skatīt Fizikas dzinis un Centrālais procesors

Datorgrafika

Stenforda zaķis. Tas sastāv no daudz maziem trijstūriem. Datorgrafika ir datorzinātņu apakšnozare, kurā tiek pētītas vizuālā satura sintezēšanas un manipulācijas metodes.

Skatīt Fizikas dzinis un Datorgrafika

Deformācija

Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.

Skatīt Fizikas dzinis un Deformācija

ENIAC

''ENIAC'' ENIAC (— "Elektroniskais ciparu integrators un dators") bija pirmais elektroniskais vispārējas nozīmes dators.

Skatīt Fizikas dzinis un ENIAC

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Skatīt Fizikas dzinis un Fizika

Jauda

Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.

Skatīt Fizikas dzinis un Jauda

Kinofilma

Kinofilmas uzņemšanas laukums Varšavas ielās Kinofilma jeb vienkārši filma ir kinematogrāfijas darbs.

Skatīt Fizikas dzinis un Kinofilma

Kulona likums

Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi.

Skatīt Fizikas dzinis un Kulona likums

Lūzums (mineraloģija)

Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu.

Skatīt Fizikas dzinis un Lūzums (mineraloģija)

Leņķis

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.

Skatīt Fizikas dzinis un Leņķis

Lietojumprogrammas saskarne

Lietojumprogrammas saskarne (API) ir iepriekš definētu klašu, procedūru, funkciju, struktūru un konstanšu kopums, kas tiek pasniegts kā pielikums (bibliotēkas, servisi), kuru iespējams izmantot ārējiem programmatūras produktiem.

Skatīt Fizikas dzinis un Lietojumprogrammas saskarne

Metode

Metode (no, kas savukārt no (methodos) — 'pētīšanas ceļš') — sistematizēts paņēmienu kopums, kas nepieciešams, lai izpildītu zināmu uzdevumu vai sasniegtu konkrētu mērķi, arī patiesības rašanas paņēmiens.

Skatīt Fizikas dzinis un Metode

Procesors

Intel 80486DX2 procesors Procesors ir datu apstrādes sistēmas apakšsistēma, kas apstrādā ievades informāciju pēc tam, kad ievades apakšsistēma to ir pārkodējusi datos.

Skatīt Fizikas dzinis un Procesors

Programmatūra

Programmatūra ir datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai un tiek glabāti datora datu nesējā noteiktam mērķim.

Skatīt Fizikas dzinis un Programmatūra

Second Life

Second Life ir virtuālā pasaule internetā, kuru 2003. gadā palaida Linden Research, Inc (pazīstama kā Linden Lab) un izpelnījās starptautisko uzmanību 2006. gada beigās.

Skatīt Fizikas dzinis un Second Life

Simulācija

Christer Fuglesang zemūdens simulācija EVA priekš STS-116 Simulācija ir imitācija reālas darbības aizstāšanai.

Skatīt Fizikas dzinis un Simulācija

Tilpums

Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.

Skatīt Fizikas dzinis un Tilpums

Trīsdimensiju telpa

Trīsdimensiju koordinātu sistēma, X ass vērsta pret skatītāju Kubs Trīsdimensiju telpa ir pasaules ģeometriskais modelis.

Skatīt Fizikas dzinis un Trīsdimensiju telpa

Videokarte

Videokarte (grafikas adapteris) ir datora ierīce, kas ģenerē tekstu vai attēlus attēlošanai datora ekrānā.

Skatīt Fizikas dzinis un Videokarte

Videospēle

Nacionālajā videospēļu muzejā Videospēle ir elektroniska spēle, kas sevī ietver lietotāja saskarni ar videoierīci, kur tā ģenerē redzamu atbildes reakciju.

Skatīt Fizikas dzinis un Videospēle

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Skatīt Fizikas dzinis un Visums

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Skatīt Fizikas dzinis un Zinātnieks

Zvaigžņu kari

"Zvaigžņu kari" ir amerikāņu zinātniskās fantastikas filmu sērija, kas izveidojusies, balstoties uz sākotnējo, oriģinālo filmu triloģiju, ko 1977.

Skatīt Fizikas dzinis un Zvaigžņu kari

Zvaigžņu kari: Spēks mostas

"Zvaigžņu kari: Spēks mostas" ir 2015.

Skatīt Fizikas dzinis un Zvaigžņu kari: Spēks mostas

2.5D

Divarpus dimensijas (saīsinājumā 2.5D, trīs ceturtdaļu perspektīva, vai pseido-3D) ir termins, ko lieto, lai aprakstītu 2D grafiskās projekcijas un līdzīgas metodes, ko izmanto, lai simulētu 3D izskatu attēlos vai ainās, kaut gan tie tādi nav, kā arī, lai aprakstītu gameplay trīsdimensiju videospēlē, kas ir ierobežota uz divdimensiju plaknes vai kam ir virtuālā kamera ar fiksētu leņķi.

Skatīt Fizikas dzinis un 2.5D