Satura rādītājs
42 attiecības: Alumīnijs, Antimons, Ūdens, Bārija oksīds, Bārijs, Bismuts, Cēzijs, Cinks, Džouls, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Elektromagnētiskais starojums, Enerģija, Fotoelektriskais efekts, Fotons, Frekvence, Gaismas ātrums, Garums, Germānijs, Hercs, Izejdarbs, Kadmijs, Kalcijs, Kālijs, Kvants, Litijs, Magnijs, Metrs, Nātrijs, Niķelis, Parafīns, Planka konstante, Platīns, Rubīdijs, Sērs, Sekunde, Selēns, Sudrabs, Svins, Viļņa garums, Volframs, Zelts.
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Alumīnijs
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Antimons
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Ūdens
Bārija oksīds
Bārija oksīds (BaO) ir balta cietviela, kas veidojas, degot bārijam vai termiski sadaloties bārija sāļiem.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Bārija oksīds
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Bārijs
Bismuts
Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Bismuts
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Cēzijs
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Cinks
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Džouls
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Dzīvsudrabs
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Dzelzs
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Elektromagnētiskais starojums
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Enerģija
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Fotoelektriskais efekts
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Fotons
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Frekvence
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Gaismas ātrums
Garums
Garums ir priekšmeta izmērs garenvirzienā (parasti vislielākā izmēra virzienā un horizontālā virzienā).
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Garums
Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Germānijs
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Hercs
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Izejdarbs
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Kadmijs
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Kalcijs
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Kālijs
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Kvants
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Litijs
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Magnijs
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Metrs
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Nātrijs
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Niķelis
Parafīns
Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Parafīns
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Planka konstante
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Platīns
Rubīdijs
Rubīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rb un atomskaitli 37.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Rubīdijs
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Sērs
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Sekunde
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Selēns
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Sudrabs
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Svins
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Viļņa garums
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Volframs
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Skatīt Fotoefekta sarkanā robeža un Zelts