42 attiecības: Alumīnijs, Antimons, Ūdens, Bārija oksīds, Bārijs, Bismuts, Cēzijs, Cinks, Džouls, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Elektromagnētiskais starojums, Enerģija, Fotoelektriskais efekts, Fotons, Frekvence, Gaismas ātrums, Garums, Germānijs, Hercs, Izejdarbs, Kadmijs, Kalcijs, Kālijs, Kvants, Litijs, Magnijs, Metrs, Nātrijs, Niķelis, Parafīns, Planka konstante, Platīns, Rubīdijs, Sērs, Sekunde, Selēns, Sudrabs, Svins, Viļņa garums, Volframs, Zelts.
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Antimons · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Ūdens · Redzēt vairāk »
Bārija oksīds
Bārija oksīds (BaO) ir balta cietviela, kas veidojas, degot bārijam vai termiski sadaloties bārija sāļiem.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Bārija oksīds · Redzēt vairāk »
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Bārijs · Redzēt vairāk »
Bismuts
Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Bismuts · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Cinks · Redzēt vairāk »
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Džouls · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Fotons · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Frekvence · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Garums
Garums ir priekšmeta izmērs garenvirzienā (parasti vislielākā izmēra virzienā un horizontālā virzienā).
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Garums · Redzēt vairāk »
Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Germānijs · Redzēt vairāk »
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Hercs · Redzēt vairāk »
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Izejdarbs · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Kvants · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Litijs · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Magnijs · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Metrs · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Niķelis · Redzēt vairāk »
Parafīns
Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Parafīns · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Platīns · Redzēt vairāk »
Rubīdijs
Rubīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rb un atomskaitli 37.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Rubīdijs · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Sērs · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Sekunde · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Selēns · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Svins · Redzēt vairāk »
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Viļņa garums · Redzēt vairāk »
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Volframs · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Fotoefekta sarkanā robeža un Zelts · Redzēt vairāk »