Satura rādītājs
15 attiecības: Astronomiskā vienība, Citplanēta, Dabiskais pavadonis, Dvīņi (zvaigznājs), Gads, Gāzu planēta, Jupiters, Orbīta, Orbītas ekscentricitāte, Parseks, Temperatūra, Vasara, Zeme, Ziema, Zvaigzne.
- Dvīņi (zvaigznājs)
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Skatīt HD 50554 b un Astronomiskā vienība
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Skatīt HD 50554 b un Citplanēta
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Skatīt HD 50554 b un Dabiskais pavadonis
Dvīņi (zvaigznājs)
Dvīņu zvaigznājs ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.
Skatīt HD 50554 b un Dvīņi (zvaigznājs)
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt HD 50554 b un Gads
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Skatīt HD 50554 b un Gāzu planēta
Jupiters
Jupiters var būt.
Skatīt HD 50554 b un Jupiters
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt HD 50554 b un Orbīta
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Skatīt HD 50554 b un Orbītas ekscentricitāte
Parseks
Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.
Skatīt HD 50554 b un Parseks
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt HD 50554 b un Temperatūra
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt HD 50554 b un Vasara
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt HD 50554 b un Zeme
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Skatīt HD 50554 b un Ziema
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt HD 50554 b un Zvaigzne
Skatīt arī
Dvīņi (zvaigznājs)
- Dvīņi (zvaigznājs)
- HD 50554 b