Satura rādītājs
48 attiecības: Astrofizika, Astronomija, Astronoms, Atmosfēra, Ūdens planēta, Baltais punduris, Centaura Alfa, Centaura Proksima b, Citplanētu uzskaitījums, Dabiskais pavadonis, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Francija, Gaismas gads, Galvenās secības zvaigzne, Gāzu planēta, Habla kosmiskais teleskops, Havajas, Jupiters (planēta), Kalifornija, Kapitālieguldījumi, Karstie jupiteri, Kepler (orbitālā observatorija), Kosmoloģija, Latīņu raksts, Mitoloģija, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nacionālā ģeogrāfijas biedrība, Nīls Degrass Taisons, Neptūns (planēta), Observatorija, Orbīta, Orbitālā observatorija, Planēta, Pulsārs, Romiešu mitoloģija, Saule, Saules sistēma, Sengrieķu mitoloģija, Spektroskopija, Spicera kosmiskais teleskops, Stīvens Hokings, Transiting Exoplanet Survey Satellite, Twitter, Zeme, Zemes grupas planētas, Zvaigzne, 51 Pegasi, 51 Pegasi b.
- Citplanētas
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Skatīt Citplanēta un Astrofizika
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Citplanēta un Astronomija
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Skatīt Citplanēta un Astronoms
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Citplanēta un Atmosfēra
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Skatīt Citplanēta un Ūdens planēta
Baltais punduris
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.
Skatīt Citplanēta un Baltais punduris
Centaura Alfa
Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Skatīt Citplanēta un Centaura Alfa
Centaura Proksima b
Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.
Skatīt Citplanēta un Centaura Proksima b
Citplanētu uzskaitījums
Šajā sarakstā ir minētas 520 citplanētas.
Skatīt Citplanēta un Citplanētu uzskaitījums
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Skatīt Citplanēta un Dabiskais pavadonis
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija.
Skatīt Citplanēta un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Citplanēta un Francija
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Skatīt Citplanēta un Gaismas gads
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Skatīt Citplanēta un Galvenās secības zvaigzne
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Skatīt Citplanēta un Gāzu planēta
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Skatīt Citplanēta un Habla kosmiskais teleskops
Havajas
Havajas ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, aizņem lielāko daļu Havaju salu arhipelāga (izņemot Midveja atolu) Klusā okeāna ziemeļu daļā.
Skatīt Citplanēta un Havajas
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Citplanēta un Jupiters (planēta)
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Skatīt Citplanēta un Kalifornija
Kapitālieguldījumi
Kapitālieguldījumi jeb vienkārši ieguldījumi vai investīcijas ir naudas vai citu aktīvu ieguldīšana komerciālā pasākumā ar mērķi gūt peļņu vai kādu citu labumu.
Skatīt Citplanēta un Kapitālieguldījumi
Karstie jupiteri
Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.
Skatīt Citplanēta un Karstie jupiteri
Kepler (orbitālā observatorija)
Kepler bija NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.
Skatīt Citplanēta un Kepler (orbitālā observatorija)
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Skatīt Citplanēta un Kosmoloģija
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt Citplanēta un Latīņu raksts
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Skatīt Citplanēta un Mitoloģija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Skatīt Citplanēta un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā ģeogrāfijas biedrība
Nacionālā ģeogrāfijas biedrība ir ASV ģeogrāfu organizācija - viena no pasaulē lielākajām nekomerciālajām zinātniskajām un izglītojošām organizācijām.
Skatīt Citplanēta un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība
Nīls Degrass Taisons
Nīls Degrass Taisons (dzimis) ir amerikāņu astrofiziķis, zinātnes komunikators un Heidena planetārija (Hayden Planetarium), kas savukārt veido daļu no plašākā Amerikas Dabas vēstures muzeja (American Museum of Natural History) Manhatanā, Ņujorkā pašreizējais direktors.
Skatīt Citplanēta un Nīls Degrass Taisons
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Citplanēta un Neptūns (planēta)
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Skatīt Citplanēta un Observatorija
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Citplanēta un Orbīta
Orbitālā observatorija
Orbitālās observatorijas attēlojums. Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot"), pazīstama arī kā kosmiskā observatorija jeb vienkārši kā kosmiskais teleskops, ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas galvenokārt paredzēts dažādu astronomisko objektu novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.
Skatīt Citplanēta un Orbitālā observatorija
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Citplanēta un Planēta
Pulsārs
Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.
Skatīt Citplanēta un Pulsārs
Romiešu mitoloģija
Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.
Skatīt Citplanēta un Romiešu mitoloģija
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Citplanēta un Saule
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Citplanēta un Saules sistēma
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Skatīt Citplanēta un Sengrieķu mitoloģija
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Skatīt Citplanēta un Spektroskopija
Spicera kosmiskais teleskops
Teleskops mākslinieka attēlojumā Spicera kosmiskais teleskops (Spitzer Space Telescope jeb SST) bija ASV orbitālā observatorija.
Skatīt Citplanēta un Spicera kosmiskais teleskops
Stīvens Hokings
Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.
Skatīt Citplanēta un Stīvens Hokings
Transiting Exoplanet Survey Satellite
TESS jeb Transiting Exoplanet Survey Satellite ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskā observatorija, kas paredzēta citplanētu meklēšanai.
Skatīt Citplanēta un Transiting Exoplanet Survey Satellite
X, agrāk pazīstams kā Twitter, ir tiešsaistes sociālais medijs un tiešsaistes sociālais tīkls, ko vada un kas pieder ASV uzņēmumam X Corp. (Twitter, Inc. pēctecis).
Skatīt Citplanēta un Twitter
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Citplanēta un Zeme
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Skatīt Citplanēta un Zemes grupas planētas
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Citplanēta un Zvaigzne
51 Pegasi
Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.
Skatīt Citplanēta un 51 Pegasi
51 Pegasi b
''51 Pegasi b'' attēlojums mākslinieka skatījumā. 51 Pegasi b (saīsinājumā 51 Peg b), sākotnēji nosaukts par Bellerefonu (Bellerephon) un vēlāk pazīstams arī kā Dimidijs (Dimidium), ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni 51 Pegasi aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā.
Skatīt Citplanēta un 51 Pegasi b
Skatīt arī
Citplanētas
- Citplanēta
Zināms kā Eksoplanēta.