Satura rādītājs
61 attiecības: Austrumprūsija, Ģedimins, Ārlavas draudzes novads, Balduīns no Alnas, Bandava, Bavārija, Ceklis, Draudzes novads, Dundagas draudzes novads, Durbes ezers, Durbes kauja, Duvzare, Eberhards no Zainas, Embūtes draudzes novads, Embūtes kauja (1244), Engures ezers, Frīdrihs II Hoenštaufens, Grāfs, Gregors IX, Heinrihs fon Licelburgs, Inocents IV, Kaņieris, Kauja pie Skodas (1259), Kretinga, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kuršu sacelšanās (1260), Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263), Kursa (valsts), Kurzemes bīskapu saraksts, Lamekins, Lībeka, Liepājas ezers, Livonijas bīskapija, Livonijas ordeņa mestri, Megava, Miera Kursa, Mindaugs, Palanga, Papes ezers, Piemare, Pilsāts, Piltenes draudzes novads, Piltenes-Aizputes draudzes novads, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Roņu sala, Romas pāvests, Sakas draudzes novads, Saules kauja, ... Izvērst indekss (11 vairāk) »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Austrumprūsija
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Ģedimins
Ārlavas draudzes novads
Ārlavas draudzes novads 1859. gada kartē Ārlavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854) Ārlavas draudzes novads jeb Ārlavas ķiršpēle bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen) un Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Ārlavas draudzes novads
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Balduīns no Alnas
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Bandava
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Bavārija
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Ceklis
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Draudzes novads
Dundagas draudzes novads
Dundagas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Dundagas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Dundagas draudzes novads
Durbes ezers
Durbes ezers ir senlejas sprostezers Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Durbes ezers
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Durbes kauja
Duvzare
Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Duvzare
Eberhards no Zainas
Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Eberhards no Zainas
Embūtes draudzes novads
Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Embūtes draudzes novads
Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja notika 1244.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Embūtes kauja (1244)
Engures ezers
Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Engures ezers
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Frīdrihs II Hoenštaufens
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Grāfs
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Gregors IX
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Heinrihs fon Licelburgs
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Inocents IV
Kaņieris
Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kaņieris
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kauja pie Skodas (1259)
Kretinga
Kretinga ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumos, pilsētas un arī apkārtnes seņūnijas centrs.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kretinga
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kuldīga
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kuldīgas pils
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kuršu sacelšanās (1260)
Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krētenes un Impiltes kuršu karaspēks uzbruka savrupi uzceltajam Livonijas ordeņa cietoksnim Klaipēdā (''Memel'') Kuršu uzbrukumi Klaipēdai 1263.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kursa (valsts)
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Kurzemes bīskapu saraksts
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Lamekins
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Lībeka
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Liepājas ezers
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Livonijas bīskapija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Livonijas ordeņa mestri
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Megava
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Miera Kursa
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Mindaugs
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Palanga
Papes ezers
Papes ezers ir lagūnas tipa ezers Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Papes ezers
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Piemare
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Pilsāts
Piltenes draudzes novads
Piltenes draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Piltenes draudzes novada karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Piltenes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Piltenes draudzes novads
Piltenes-Aizputes draudzes novads
Piltenes-Aizputes un Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Piltenes-Aizputes draudzes novads
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Rīga
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Rīgas arhibīskapija
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Roņu sala
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Romas pāvests
Sakas draudzes novads
Sakas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sakas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Sakas draudzes novads
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Saules kauja
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Usmas ezers
Usmas ezers ir liels ezers Ventspils novada Usmas pagastā, robežojas ar Kuldīgas novadu un Talsu novadu.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Usmas ezers
Valtaiķu pils
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Valtaiķu pils
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Vanema
Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Vācu ordenis
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Ventava
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Vilhelms no Modenas
Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Zemgales bīskapija
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Kursas dalīšanas līgums un Zobenbrāļu ordenis