Satura rādītājs
40 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Arveds Švābe, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Burtnieks, Idumeja, Igauņi, Imera, Indriķa hronika, Jersika (valsts), Katoļticība, Kaupo, Labieši, Lamberts (bīskaps), Latgaļi, Latvija, Latvijas Universitāte, Lībieši, Lībiešu valoda, Lēdurga, Leipcigas Universitāte, Lejasvācu valoda, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Magdeburga, Metsepole, Pauls Johansens, Rīgas arhibīskapija, Roma, Rubene, Rubenes luterāņu baznīca, Salaca, Sāmsala, Sēlijas bīskapija, Turaida (zeme), Vācieši, Vilhelms Arnts, Vilhelms no Modenas, Ziemeļreina-Vestfālene, Zobenbrāļu ordenis.
- 1180. gados dzimušie
- 1260. gados mirušie
- Vācbaltieši
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Latviešu Indriķis un Alberts fon Bukshēvdens
Arveds Švābe
Arveds Švābe (—) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.
Skatīt Latviešu Indriķis un Arveds Švābe
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Skatīt Latviešu Indriķis un Autine
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Skatīt Latviešu Indriķis un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Skatīt Latviešu Indriķis un Burtnieks
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Skatīt Latviešu Indriķis un Idumeja
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Latviešu Indriķis un Igauņi
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Skatīt Latviešu Indriķis un Imera
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Latviešu Indriķis un Indriķa hronika
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Latviešu Indriķis un Jersika (valsts)
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Latviešu Indriķis un Katoļticība
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Latviešu Indriķis un Kaupo
Labieši
Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.
Skatīt Latviešu Indriķis un Labieši
Lamberts (bīskaps)
Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).
Skatīt Latviešu Indriķis un Lamberts (bīskaps)
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Latviešu Indriķis un Latgaļi
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latviešu Indriķis un Latvija
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Latviešu Indriķis un Latvijas Universitāte
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Latviešu Indriķis un Lībieši
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Latviešu Indriķis un Lībiešu valoda
Lēdurga
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latviešu Indriķis un Lēdurga
Leipcigas Universitāte
Leipcigas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Leipcigā, Vācijā.
Skatīt Latviešu Indriķis un Leipcigas Universitāte
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Skatīt Latviešu Indriķis un Lejasvācu valoda
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Latviešu Indriķis un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Latviešu Indriķis un Livonijas ordenis
Magdeburga
Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.
Skatīt Latviešu Indriķis un Magdeburga
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Skatīt Latviešu Indriķis un Metsepole
Pauls Johansens
Pauls Johansens (ap 1930). Pauls Johansens (1901–1965) bija vācbaltiešu vēsturnieks un arhivārs.
Skatīt Latviešu Indriķis un Pauls Johansens
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Latviešu Indriķis un Rīgas arhibīskapija
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Latviešu Indriķis un Roma
Rubene
Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Skatīt Latviešu Indriķis un Rubene
Rubenes luterāņu baznīca
Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas dievnams, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagasta Rubenē.
Skatīt Latviešu Indriķis un Rubenes luterāņu baznīca
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Skatīt Latviešu Indriķis un Salaca
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Latviešu Indriķis un Sāmsala
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Skatīt Latviešu Indriķis un Sēlijas bīskapija
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt Latviešu Indriķis un Turaida (zeme)
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Latviešu Indriķis un Vācieši
Vilhelms Arnts
Vilhelms Arnts (1838-1895) bija vācu vēsturnieks, viens no Indriķa hronikas pētniekiem.
Skatīt Latviešu Indriķis un Vilhelms Arnts
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Latviešu Indriķis un Vilhelms no Modenas
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Skatīt Latviešu Indriķis un Ziemeļreina-Vestfālene
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Latviešu Indriķis un Zobenbrāļu ordenis
Skatīt arī
1180. gados dzimušie
- Alberts no Štādes
- Asīzes Francisks
- Latviešu Indriķis
- Lešeks I Baltais
- Mazovijas Konrāds
- Ugedejs
- Viclavs
- Vilhelms no Modenas
1260. gados mirušie
- Alberts no Štādes
- Latviešu Indriķis
- Marta (Lietuvas ķēniņiene)
Vācbaltieši
- Baltazars Rusovs
- Ernsts Gliks
- Frīdrihs Hartmanis Barizjens
- Georgs Mancelis
- Gerhards Kēnigs
- Gothards Frīdrihs Stenders
- Heinrihs Andreass Konciuss
- Johans Frīdrihs fon Reke
- Latviešu Indriķis
- Oto Arnolds fon Paikuls
- Pauls Einhorns
Zināms kā Heinrihs no Papendorfas, Henrihs no Papendorfas, Indriķis Latvietis.