Satura rādītājs
147 attiecības: AEG, Aiviekste, Aleksandrs Plensners, Alfrēds Kalniņš (biologs), Alfrēds Rozenbergs, Alfrēds Valdmanis, Arāja komanda, Artūrs Kaminskis, Šauļi, Ģederts Eliass, Ģenerālplāns "Ost", Ģipka, Ķekava, Žanis Lipke, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Baldone, Barbarosa (plāns), Bauska, Bernhards Einbergs, Bohēmijas un Morāvijas protektorāts, Daugavpils apgabals, Dobele, Dundagas pagasts, Edgars Krieviņš, Emma Liekne, Eriks Ādamsons, Ernests Kreišmanis, Ezere, Frīdrihs Jekelns, Gulbene, Gustavs Celmiņš, Heinrihs Himlers, Heinrihs Strods, Hinrihs Loze, Hugo Vitroks, Jānis Aberbergs-Augškalns, Jānis Aižens, Jānis Kurelis, Jānis Lieknis, Jānis Stradiņš, Jelgavas apgabals, Juris Sinka, Karaļauči, Karaspēka grupa "Kurzeme", Kārlis Hilperts, Kārlis Krūmiņš (zinātnieks), Klapkalnciems, Komandantstunda, Koncentrācijas nometne, Konstantīns Čakste, ... Izvērst indekss (97 vairāk) »
- 1941. gads Latvijā
- 1942. gads Latvijā
- 1943. gads Latvijā
- 1944. gads Latvijā
- Latvijas PSR
AEG
''AEG telecar CD'' mobilais telefons 1980. gados AEG GmbH bija Vācijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojās ar elektroiekārtu ražošanu.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un AEG
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Aiviekste
Aleksandrs Plensners
Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Aleksandrs Plensners
Alfrēds Kalniņš (biologs)
Alfrēds Kalniņš (1895—1989) bija latviešu mikrobiologs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Alfrēds Kalniņš (biologs)
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Valdmanis
Alfrēds Artūrs Aleksandrs Valdmanis (—) bija Latvijas jurists un politiķis, Latvijas finanšu ministrs no 1938.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Alfrēds Valdmanis
Arāja komanda
Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Arāja komanda
Artūrs Kaminskis
Artūrs Kaminskis (1914–2003) bija teologs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudžu mācītājs, Goda prāvests, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Artūrs Kaminskis
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Šauļi
Ģederts Eliass
Ģederts Eliass (1887—1975) bija latviešu revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925—1953), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ģederts Eliass
Ģenerālplāns "Ost"
Ģenerālplāns "Ost", saīsinājumā GPO ( — 'Ģenerālplāns "Austrumi"') bija dokumentu kopums, plānu, plānu projektu un atskaišu komplekss, kas veltīts t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc Vācijas uzvaras II Pasaules karā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ģenerālplāns "Ost"
Ģipka
Ģipka, agrāk arī Ģibka un Ģibk(a)s ciems, ir vidējciems Latvijā, Talsu novada Rojas pagastā, Baltijas jūras Rīgas līča krastā, autoceļu P131 (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka) un V1368 (Dundaga—Ģipka) krustojumā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ģipka
Ķekava
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ķekava
Žanis Lipke
Žanis Lipke (īstajā vārdā Jānis Lipke; dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Žanis Lipke
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Baldone
Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Baldone
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Barbarosa (plāns)
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Bauska
Bernhards Einbergs
Bernhards Einbergs (— 1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Bernhards Einbergs
Bohēmijas un Morāvijas protektorāts
Bohēmijas un Morāvijas protektorāts 1942. gadā Bohēmijas un Morāvijas protektorāts bija nacistiskās Vācijas 1939.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Bohēmijas un Morāvijas protektorāts
Daugavpils apgabals
Daugavpils apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1952—1953) sastāvā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Daugavpils apgabals
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Dobele
Dundagas pagasts
Dundagas pagasts ir viens no Talsu novada pagastiem un ir lielākais pagasts valstī.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Dundagas pagasts
Edgars Krieviņš
Edgars Kurts Pēteris Krieviņš (arī Edgar Kreewins, 1884—1971) bija latviešu filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā (1932—1935), Austrijā (1933—1935), Nīderlandē (1933—1935), Igaunijā (1935—1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938—1940).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Edgars Krieviņš
Emma Liekne
Emma Liekne jeb Emma Vitenberga-Liekne (dzimusi, mirusi) bija latviešu skolotāja, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas direktore (1919–1934, 1940—1941).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Emma Liekne
Eriks Ādamsons
Eriks Ādamsons (dzimis, miris) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Eriks Ādamsons
Ernests Kreišmanis
Ernests Kreišmanis (1890—1965) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ernests Kreišmanis
Ezere
Ezere ir apdzīvota vieta Saldus novada dienvidos, Ezeres pagasta centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ezere
Frīdrihs Jekelns
Frīdrihs Augusts Jekelns (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un SS un policijas vadītājs (SS- und Polizeiführer).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Frīdrihs Jekelns
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Gulbene
Gustavs Celmiņš
Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Gustavs Celmiņš
Heinrihs Himlers
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Heinrihs Himlers
Heinrihs Strods
Heinrihs Strods (1925-2012) bija latviešu vēsturnieks, habilitētais vēstures doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Heinrihs Strods
Hinrihs Loze
Hinrihs Loze (dzimis, miris) bija nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Hinrihs Loze
Hugo Vitroks
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Hugo Vitroks
Jānis Aberbergs-Augškalns
Jānis Aberbergs-Augškalns (1878—1941) bija latviešu pedagogs, vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks, sociāldemokrātijas teorētiķis.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Jānis Aberbergs-Augškalns
Jānis Aižens
Jānis Aižens (1899—1941) bija latviešu mākslinieks un literāts.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Jānis Aižens
Jānis Kurelis
Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Jānis Kurelis
Jānis Lieknis
Jānis Lieknis (1883—1941) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Jānis Lieknis
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Jānis Stradiņš
Jelgavas apgabals
Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Latvijas ģenerālkomisārs Oto-Heinrihs Drehslers, Ostlandes reihskomisārs Hinrihs Loze, reihsministrs Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Jelgavas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) sastāvā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Jelgavas apgabals
Juris Sinka
Juris Sinka (—) bija latviešu politiķis, 5., 6. un 7. Saeimas deputāts.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Juris Sinka
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Karaļauči
Karaspēka grupa "Kurzeme"
1945. gadā Kurzemē izdota pastmarka Karaspēka grupa "Kurzeme" jeb Armiju grupa "Kurzeme" bija armiju grupa Vācija armijas sastāvā 2. pasaules kara laikā, kas cīnījās Kurzemes cietoksnī.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Karaspēka grupa "Kurzeme"
Kārlis Hilperts
Kārlis Hilperts (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Kārlis Hilperts
Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)
Kārlis Krūmiņš (dzimis, miris) bija augsnes zinātnieks, agroķīmiķis.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)
Klapkalnciems
Klapkalnciems ir ciems Tukuma novada Engures pagastā Rīgas līča piekrastē.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Klapkalnciems
Komandantstunda
Džordžijā, 2020. gadā Komandantstunda jeb policijas stunda ir aizliegums personām bez atļaujas noteiktā diennakts laikā brīvi pārvietoties ārpus dzīvesvietas, lai ieviestu un uzturētu kārtību, samazinātu upuru skaitu ārkārtas stāvokļa laikā vai kara laikā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Komandantstunda
Koncentrācijas nometne
padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Koncentrācijas nometne
Konstantīns Čakste
Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 22. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Konstantīns Čakste
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Kurzemes cietoksnis
Laikraksts
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Laikraksts
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latviešu leģions
Latviešu nacionālistu savienība
Latviešu nacionālistu savienība bija pagrīdes pretošanās kustības organizācija, kas bija aktīva vācu okupācijas laikā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latviešu nacionālistu savienība
Latviešu policijas bataljoni
Latviešu policijas bataljoni bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizētajiem.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latviešu policijas bataljoni
Latvija (laikraksts)
Latvija (1941–1946) bija nelegāls pagrīdes pretošanās kustības izdevums, ko Otrā pasaules kara laikā izdeva okupētajā Latvijā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvija (laikraksts)
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas Centrālā padome
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas ebreji
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas PSR
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Latvijas—PSRS robeža
Latvijas un PSRS robeža pie Rītupes (pirms 1940). Latvijas-PSRS robeža pie Zilupes (1930). Latvijas-Krievijas robežlīniju. Latvijas—PSRS robeža bija 351 km gara valsts robeža, kas atdalīja Latviju un PSRS (1922-1940).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas—PSRS robeža
Latvju enciklopēdija
Latvju enciklopēdijas pirmā grāmata (1950). Latvju enciklopēdija ir enciklopēdija, ko no 1950.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvju enciklopēdija
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvju kareivju nacionālā savienība
Leo Svemps
Leo Svemps (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un jurists.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Leo Svemps
Lidija Kirhenšteina
Lidija Kirhenšteina (1902—1943) bija latviešu ārste.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Lidija Kirhenšteina
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Lielupe
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Liepāja
Liepājas apgabals
Liepājas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) un Latvijas PSR (1952-1953) sastāvā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Liepājas apgabals
Lubāna līdzenums
Lubāna klāni. Lubāna līdzenums ir liels līdzenums Lubāna ezera apkārtnē.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Lubāna līdzenums
Luftwaffe
Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Luftwaffe
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Madona
Masu slepkavības Rumbulā
Memoriāls Rumbulā 1964. gadā ebreju aktīvistu uzstādītais piemiņas akmens Rumbulā Skulptūra pie pagrieziena uz Rumbulas slaktiņa vietu Masu slepkavības Rumbulā (arī Rumbulas slaktiņš) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Masu slepkavības Rumbulā
Mazirbe
Mazirbe (Irāj, Piški Īra) ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras (Irbes šauruma) krastā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Mazirbe
Mežaparka koncentrācijas nometne
Piemineklis Mežaparka koncentrācijas nometnes vietā Mežaparka koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne Mežaparka apkaimē pie dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Mežaparka koncentrācijas nometne
Mores kaujas
Mores kaujas bija kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika no 1944.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Mores kaujas
Nīcgale
Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Nīcgale
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Oskars Dankers
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ostlande
Oto-Heinrihs Drehslers
Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Oto-Heinrihs Drehslers
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Otrais pasaules karš
Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Padomju Savienība
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Palanga
Pastende
Pastende ir ciems Talsu novada Ģibuļu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Pastende
Pauls Galenieks
Pauls Galenieks (1891—1962) bija latviešu botāniķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Pauls Galenieks
Pauls Stradiņš
Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Pauls Stradiņš
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Pārdaugava
Pārvācošana
čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Pārvācošana
Pēteris Ērmanis
Pēteris Ērmanis (dzimis 1893. gada 2. februārī Plāņu pagastā, miris 1969. gada 8. oktobrī Delmenhorstē, Vācijā) bija latviešu rakstnieks un literatūrvēsturnieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Pēteris Ērmanis
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Pitalova
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Potsdama
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Priekule
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Egle
Rūdolfs Egle (dzimis, miris) bija latviešu literatūrzinātnieks un tulkotājs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rūdolfs Egle
Rūdolfs Lange
Rūdolfs Lange (1910—1945) bija vācu kara noziedznieks, Drošības policijas (Sicherheitspolizei, SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs okupētajā Latvijā, viens no galvenajiem holokausta organizētājiem Latvijā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rūdolfs Lange
Rīgas apgabals
Rīgas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1952—1953) sastāvā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rīgas apgabals
Rīgas geto
Rīgas geto. 1942. gads Rīgas geto bija vācu okupācijas valdības izveidots ebreju geto Rīgā, kas pastāvēja no 1941.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rīgas geto
Rīgas Horālā sinagoga
Rīgas Horālā sinagoga pirms 1906. gada Rīgas Horālās sinagogas iekšskats (Latvijas neatkarības dienas svinības 1937. gada novembrī). Rīgas Horālā sinagoga dibināta 1871.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rīgas Horālā sinagoga
Rīgas sinagogas
Rīgas lielā horālā sinagoga pirms Pirmā pasaules kara Peitavas ielas sinagoga mūsdienās Stabu ielas sinagogas fasādes projekts Rīgas sinagogas jeb Rīgas ebreju lūgšanu nami līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākās pilsētas vietās.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rīgas sinagogas
Rūta Skujiņa
Rūta Skujiņa (1907 — 1964) bija latviešu dzejniece un prozaiķe, dzejnieces Austras Skujiņas māsa.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Rūta Skujiņa
Roberts Dambītis
Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Roberts Dambītis
Roberts Osis
Roberts Osis (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Roberts Osis
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Salaspils koncentrācijas nometne
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Saldus
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Sarkanā armija
Schutzstaffel
Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Schutzstaffel
Sicherheitsdienst
SD virsnieka uniformas uzšuve Sicherheitsdienst (SD) bija SS iekšējās drošības un izlūkošanas dienests, kura uzdevums bija "atklāt nacionālsociālistiskās idejas ienaidniekus".
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Sicherheitsdienst
Simons Dubnovs
Simons (arī Šimons un Semjons) Dubnovs (dzimis, miris) bija ebreju vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Simons Dubnovs
Starptautiskā lidosta "Liepāja"
Starptautiskā lidosta "Liepāja" (IATA: LPX, ICAO: EVLA) ir vispārējās aviācijas lidosta Dienvidkurzemes novada Cimdeniekos, 7 km no Liepājas centra un no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Starptautiskā lidosta "Liepāja"
Sturmabteilung
SA emblēma Sturmabteilung (saīsinājums SA, no ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Sturmabteilung
Tautas Balss
Tautas Balss var būt.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Tautas Balss
Tēvija (laikraksts)
“Tēvija” bija latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941 — 1945), kas no 1941. gada 1. jūlija iznāca Rīgā, no 1944. gada 17. oktobra līdz 1945. gada 29. aprīlim Liepājā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Tēvija (laikraksts)
The New York Times
The New York Times ir Ņujorkas dienas laikraksts, kas nepārtraukti iznāk kopš 1851.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un The New York Times
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Trešais reihs
Uguns un nakts
"Uguns un nakts" ir Raiņa 1905.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Uguns un nakts
Uzbrukums Rīgai (1941)
1941.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Uzbrukums Rīgai (1941)
Uzbrukums Rīgai (1944)
Uzbrukuma norise. 1944.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Uzbrukums Rīgai (1944)
Vaiņode
Vaiņode ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vaiņode
Valdis Grēviņš
Valdis Grēviņš (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Valdis Grēviņš
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Valka
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Valmiera
Valmieras apgabals
Valmieras apgabals (Kreisgebiet Wolmar) bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) sastāvā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Valmieras apgabals
Valters Štālekers
Francis Valters Štālekers (dzimis, miris) bija Ostlandes Sicherheitspolizei (SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs 1941.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Valters Štālekers
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Valters fon Mēdems
Varšavas geto
Geto norobežojošā mūra fragments Varšavas geto (vācu: Warschauer Ghetto, poļu: Getto warszawskie, jidišā: ווארשעווער געטא) bija ebreju geto Varšavā, ko Polijas okupācijas laikā izveidoja nacisti.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Varšavas geto
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vērmahts
Veļikaja
Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Veļikaja
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Veļikijnovgoroda
Vecmoku pagasts
Vecmoku pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vecmoku pagasts
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vecrīga
Vecsaules pagasts
Vecsaules pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Mēmeles kreisajā krastā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vecsaules pagasts
VEF
VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un VEF
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Ventspils
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vidzemes augstiene
Vietalvas – Ērgļu kaujas
Kaujas laikā sagrautā Vietalvas baznīca, kurā līdz 1989. gadam bija ierīkots Sarkanās armijas kauju slavas muzejs. Vietalvas – Ērgļu kaujas bija aizsardzības kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika 1944.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vietalvas – Ērgļu kaujas
Viktors Deglavs
Viktors Deglavs (1902—1941) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941).
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Viktors Deglavs
Vilhelms fon Lēbs
Vilhelms Jozefs Francis fon Lēbs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vilhelms fon Lēbs
Vilhelms Keitels
Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Vilhelms Keitels
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Veiss
Voldemārs Veiss (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Voldemārs Veiss
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Voldemārs Zāmuēls
Waffen-SS
Waffen-SS (no vācu valodas — 'ieroču SS') bija 1939.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Waffen-SS
19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
19.
Skatīt Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
Skatīt arī
1941. gads Latvijā
- Jumpravmuižas koncentrācijas nometne
- Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
- Masu slepkavības Rumbulā
- Rīgas geto
- Salaspils koncentrācijas nometne
1942. gads Latvijā
- Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
1943. gads Latvijā
- Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
1944. gads Latvijā
- Baltijas operācija
- Kurzemes cietoksnis
- Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
- Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
- Uzbrukums Rīgai (1944)
Latvijas PSR
- 17 latviešu komunistu vēstule
- 1941. gada jūnija deportācijas
- Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola
- Kurzemes cietoksnis
- Latvijas PSR
- Latvijas PSR Augstākā Padome
- Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja
- Latvijas PSR futbola Augstākā līga
- Latvijas PSR himna
- Latvijas PSR karogs
- Latvijas PSR ģerbonis
- Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā
- Latvijas okupācija (1940)
- Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
- Latvijas padomju enciklopēdija
- Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
- Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība
- Padomju kaujinieki Latvijā
- Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā
- Rīgas Augstākā politiskā karaskola
- Uzbrukums Rīgai (1944)
Zināms kā Latvijas okupācija (1941-1945), Latvijas okupācija (1941—1945), Latvijas okupācija 1941-1945.