Satura rādītājs
26 attiecības: Ķēstutis, Ēvalds Mugurēvičs, Daugava, Dolomīts, Frīdrihs fon Krūze, Fromholds fon Fifhūzens, Hennings Šarpenbergs, Indriķa hronika, Jūliuss Dērings, Jersikas pilskalns, Kristīne I Vāsa, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas ordenis, Pļaviņas, Pļaviņu ūdenskrātuve, Pļaviņu HES, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas arhibīskapija, Sēlpils pils, Stukmaņu muiža, Tartu Universitāte, Tīzenhauzeni, Vasalis, Zviedru Vidzeme.
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Ķēstutis
Ēvalds Mugurēvičs
Ēvalds Mugurēvičs (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Ēvalds Mugurēvičs
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Daugava
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Dolomīts
Frīdrihs fon Krūze
Dr. Frīdrihs Krūze (1839). F. Krūzes ''Necrolivonica'' (1842). Frīdrihs fon Krūze (1790-1866) bija vācu pedagogs un vēsturnieks.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Frīdrihs fon Krūze
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Fromholds fon Fifhūzens
Hennings Šarpenbergs
Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Hennings Šarpenbergs
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Indriķa hronika
Jūliuss Dērings
Jūliuss Dērings (—) bija ievērojams vācbaltu gleznotājs un kultūras darbinieks, kas apvienoja vēlīnā romantisma tradīciju ar 19.gs.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Jūliuss Dērings
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Jersikas pilskalns
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Kristīne I Vāsa
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Livonijas ordenis
Pļaviņas
Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Pļaviņas
Pļaviņu ūdenskrātuve
Pļaviņu ūdenskrātuve ir hidroelektrostacijas darbībai izveidota mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Pļaviņu ūdenskrātuve
Pļaviņu HES
Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Pļaviņu HES
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Pirmais pasaules karš
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Sēlpils pils
Stukmaņu muiža
Stukmaņu muižas stallis ar vārtu torni un caurbrauktuvi mūsdienās Stukmaņu muiža atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, šosejas Rīga-Daugavpils malā, tiešā Daugavas tuvumā (apmēram 15 km uz austrumiem no Kokneses).
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Stukmaņu muiža
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Tartu Universitāte
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Tīzenhauzeni
Vasalis
Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Vasalis
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Lokstenes viduslaiku pils un Zviedru Vidzeme
Zināms kā Lokstenes pils, Lokstenes pilskalns.