Satura rādītājs
7 attiecības: Bioķīmija, Molekula, Molekulu masa, Nukleīnskābes, Olbaltumvielas, Polimēri, Polisaharīdi.
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Skatīt Makromolekula un Bioķīmija
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Makromolekula un Molekula
Molekulu masa
Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas.
Skatīt Makromolekula un Molekulu masa
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Skatīt Makromolekula un Nukleīnskābes
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Makromolekula un Olbaltumvielas
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Skatīt Makromolekula un Polimēri
Polisaharīdi
Polisaharīdi (poly — daudz,, sakchar — ‘cukurs’) ir lielmolekulāri ogļhidrāti.
Skatīt Makromolekula un Polisaharīdi
Zināms kā Makromolekulas, Polimēra molekula, Polimēru molekula, Polimēru molekulas.