Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Acs, Apaļais jūrasgrundulis, Aste, Atlantijas okeāns, Baltijas jūra, Botnijas līcis, Brūnā krāsa, Centimetrs, Dzimumdimorfisms, Garneles, Gliemeži, Gliemenes, Gliemji, Helsinki, Ikri, Jūra, Jūrasgrunduļu dzimta, Kāpurs, Kārlis Linnejs, Krabji, Kukaiņi, Latvija, Mauritānija, Melnā jūra, Melnā krāsa, Mencas, Metrs, Norvēģu jūra, Sarkanā grāmata, Sānpeldvēži, Spuras, Suecas kanāls, Tārpi, Temperatūra, Vēžveidīgie, Vidusjūra, Vienādkājvēži, Ziemeļāfrika, Ziemeļeiropa, Zivis, Zutis, Zvīņas.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Acs · Redzēt vairāk »
Apaļais jūrasgrundulis
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Aste · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Botnijas līcis
Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Botnijas līcis · Redzēt vairāk »
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Garneles · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Gliemji · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Helsinki · Redzēt vairāk »
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Ikri · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Jūra · Redzēt vairāk »
Jūrasgrunduļu dzimta
Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 1200 zivju sugas, kas tiek iedalītas apmēram 175 ģintīs.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Jūrasgrunduļu dzimta · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Krabji · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Latvija · Redzēt vairāk »
Mauritānija
Mauritānija (Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Mauritānija · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Mencas
Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Mencas · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Metrs · Redzēt vairāk »
Norvēģu jūra
Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Norvēģu jūra · Redzēt vairāk »
Sarkanā grāmata
Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Spuras · Redzēt vairāk »
Suecas kanāls
Suecas kanāls (Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu).
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Suecas kanāls · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Tārpi · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Vienādkājvēži
Vienādkājvēži, vienādkāji ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Vienādkājvēži · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Zivis · Redzēt vairāk »
Zutis
Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Zutis · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Melnais jūrasgrundulis un Zvīņas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gobius brittanicus, Gobius fuliginosus, Gobius jozo, Gobius longiradiatus, Gobius niger, Gobius punctulatus, Gobius viridis, Melnā gobija.
