Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Augusts II Stiprais, Šarls de Kruā, Ādams Veide, Birži (Lietuva), Boriss Šeremetjevs, Daugavas kauja, Dānija, Ingrija, Kazaki, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kokneses pils, Krievijas cariste, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Ludvigs Nikolajs fon Hallarts, Maideli, Narva, Oto Velinks, Pērnava, Pēteris I, Pihajegi, Rīga, Sēlija, Spilve (Rīga), Stepiņš Krauklis, Tallina, Tartu, Veļikijnovgoroda, Viruzeme, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme.
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »
Šarls de Kruā
Šarls Ežēns de Kruā (Charles Eugène de Croÿ, 1651–1702) bija Pētera I armijas feldmaršals.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Šarls de Kruā · Redzēt vairāk »
Ādams Veide
Ādams Veide (1667—1720) bija vācu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Ādams Veide · Redzēt vairāk »
Birži (Lietuva)
Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Dānija · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Ingrija · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Kazaki · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts · Redzēt vairāk »
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Maideli · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Narva · Redzēt vairāk »
Oto Velinks
Oto Velinks (1649—1708) bija Zviedrijas armijas ģenerālmajors, grāfs. Ingrijas ģenerālgubernators (1698—1703).
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Oto Velinks · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pihajegi
Pihajegi, arī Edize ir upe Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Pihajegi · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Rīga · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Sēlija · Redzēt vairāk »
Spilve (Rīga)
Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »
Stepiņš Krauklis
Stepiņš Krauklis Broces kolekcijas zīmējumā. Stepiņš Krauklis bija latviešu karavīrs Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Stepiņš Krauklis · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Tartu · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Narvas kauja (1700) un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
