Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Abinieki, Anālā spura, Apakšžoklis, Apakšdevons, Asinsvadi, Astes spura, Atslēgas kauls, Augšžokļa kauls, Augšdelma kauls, Augšstilba kauls, Aukslējas, Žokļi, Četrkājaiņi, Deguna kauls, Evolūcija, Filoģenētika, Galva, Galvaskauss, Hoānas, Iegurņa josla, Ilknis, Locītava, Muguras spura, Mugurkauls, Nervs, Osteolepidīdi, Paleozojs, Parasfenoīds, Pelaģiāle, Plecu josla, Ripidistijas, Sājūdens, Skriemeļi, Skrimslis, Spuras, Tristihopterīdi, Vaigi, Vēdera spuras, Zivis, Zobi, Zvīņas.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Abinieki · Redzēt vairāk »
Anālā spura
Anālā spura ''Xiphophorus hellerii'' tēviņiem anālā spura ir pārveidojusies vairošanās orgānā — gonopodijā Anālā spura jeb zemastes spura ir zivīm parasta spura, kura atrodas zivs aizmugurē lejasdaļā aiz anālās atveres.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Anālā spura · Redzēt vairāk »
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Astes spura · Redzēt vairāk »
Atslēgas kauls
Atslēgas kauls (Clavicula) ir pāra, augšējās ekstremitātes plecu joslas kauls.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Atslēgas kauls · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Augšdelma kauls
Augšdelma kauls jeb pleca kauls ir augšējās brīvās ekstremitātes kauls; tas ir pāra, garais cauruļveida kauls.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Augšdelma kauls · Redzēt vairāk »
Augšstilba kauls
Augšstilba kauls jeb ciskas kauls ir garais kauls, kas veido augšstilba skeletu.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Augšstilba kauls · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Žokļi
Žokļi var būt.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Žokļi · Redzēt vairāk »
Četrkājaiņi
Četrkājaiņi (Tetrapoda) jeb sauszemes mugurkaulnieki ir četrkājveidīgo mugurkaulnieku (Tetrapodomorpha) infraklase, kura ietver dzīvniekus ar četrām kājām, kas visbiežāk paredzētas, lai pārvietotos pa sauszemi.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Četrkājaiņi · Redzēt vairāk »
Deguna kauls
Deguna kauls (os nasale) ir pāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, kas veido deguna virsējo daļu.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Deguna kauls · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Filoģenētika
Ernsta Hekela "dzīvības koks" Filoģenētika (phûlon — ‘cilts, ģints’,, génesis — ‘izcelsme’) ir ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Filoģenētika · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Hoānas · Redzēt vairāk »
Iegurņa josla
Iegurņa josla cilvēkam atrodas rumpja apakšējā daļā un savieno kājas ar vidukli.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Iegurņa josla · Redzēt vairāk »
Ilknis
Kaķa ilkņi Ilknis ir konusveidīgs zobs, kas parasti kalpo barības noturēšanai un sadalīšanai gabalos, kā arī aizsardzībai.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Ilknis · Redzēt vairāk »
Locītava
Elkonis — vienas ass locītava Locītava ir pārtraukts kaulu savienojums, kas nodrošina dažādu ķermeņa daļu kustību — saliekšanu, atliekšanu, pievilkšanu, atvilkšanu un griešanu.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Locītava · Redzēt vairāk »
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Muguras spura · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Nervs · Redzēt vairāk »
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Parasfenoīds
dipnoju parasfenoīdi Parasfenoīds ir segkauls daudzu mugurkaulnieku galvaskausos.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Parasfenoīds · Redzēt vairāk »
Pelaģiāle
Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »
Plecu josla
Plecu joslas kauli (iekrāsoti) Plecu josla (cingulum membri superioris) savieno rokas ar rumpi.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Plecu josla · Redzēt vairāk »
Ripidistijas
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Ripidistijas · Redzēt vairāk »
Sājūdens
Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Sājūdens · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Spuras · Redzēt vairāk »
Tristihopterīdi
Tristihopterīdi (Tristichopteridae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Tristihopterīdi · Redzēt vairāk »
Vaigi
Meitene ar lieliem vaigiem Vaigi ir sejas daļa katrā pusē degunam līdz ausīm.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Vaigi · Redzēt vairāk »
Vēdera spuras
''Barbonymus gonionotus'' vēdera spura Vēdera spuras skelets Vēdera spuras ihtioloģijā ir zivju spuru pāris, kas morfoloģiski atbilst citu mugurkaulnieku aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā krūšu spuras vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Vēdera spuras · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Zobi · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Osteolepjveidīgās un Zvīņas · Redzēt vairāk »
