Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Centaura Proksima

Indekss Centaura Proksima

Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..

32 attiecības: Angļu valoda, Astronomiskā vienība, Centaura Alfa, Centaura Bēta, Centaura Proksima b, Centaurs (zvaigznājs), Centimetrs, Citplanēta, Dzeltenais punduris, Fotogrāfija, Gaismas gads, Johannesburga, Jupiters (planēta), Kelvins, Kilometrs, Labās Cerības rags, Latīņu valoda, Magnētiskais lauks, Milimetrs, Parseks, Piena Ceļš, Planēta, Redzamais spožums, Rentgenstari, ROSAT, Sarkanais punduris, Saule, Saules sistēma, Zeme, Zemes mākslīgais pavadonis, Zvaigzne, 1915. gads.

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Centaura Proksima un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Centaura Bēta

Centaura Bēta jeb Centaura β (β Cen, Beta Centauri), pazīstama arī kā AgenaSchaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Centaura Bēta · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima b

Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »

Centaurs (zvaigznājs)

Centaura zvaigznājs ir spožs dienvidpuslodes zvaigznājs, tas ir arī viens no lielākajiem zvaigznājiem vispār.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Centaurs (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Dzeltenais punduris

Saule Dzeltenais punduris ir galvenās secības G spektra klases pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Dzeltenais punduris · Redzēt vairāk »

Fotogrāfija

Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (— gaisma, γράφειν (graphein) — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska attēlu iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Johannesburga

Johannesburga (Johannesburg; angļu:, afrikaneru) ir lielākā Dienvidāfrikas Republikas pilsēta, kā arī valsts finanšu, rūpniecības un transporta centrs.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Johannesburga · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Labās Cerības rags

Labās Cerības rags ir zemesrags Āfrikas dienvidrietumos, dienvidos no Keiptaunas.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Labās Cerības rags · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Centaura Proksima un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Milimetrs · Redzēt vairāk »

Parseks

Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Parseks · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Planēta · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

ROSAT

ROSAT (saīsinājums no Röntgensatellit) bija Vācijas rentgenstaru orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Centaura Proksima un ROSAT · Redzēt vairāk »

Sarkanais punduris

Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes mākslīgais pavadonis

Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Centaura Proksima un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: Centaura Proksima un 1915. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Proksima Centaura, Proxima Centaura, Proxima Centauri.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »